Zviedrijas Karalistes bijusī tieslietu ministre Laila Freivalde pašlaik viesojas Latvijā. Kopā ar 30 zviedru draugiem viņa seko Vispārējo latviešu dziesmu svētku norisēm.
Zviedrijas Karalistes bijusī tieslietu ministre Laila Freivalde pašlaik viesojas Latvijā. Kopā ar 30 zviedru draugiem viņa seko Vispārējo latviešu dziesmu svētku norisēm.
Trimdā dzimusī politiķe tos uzskata par šī gada svarīgāko kultūras notikumu.
Saglabās nacionālās īpatnības
Jūnija sākumā reģionālo laikrakstu žurnālistiem Latvijas Republikas vēstniecība Zviedrijā organizēja tikšanos ar Lailu Freivaldi. Viņa ir Zviedrijas skatuves mākslas apvienības vadītāja. Tā ir organizācija, kurā apvienoti profesionāli teātri, deju trupas, orķestri. Līdztekus šim darbam politiķe organizē valdības finansējumu stratēģiskām nozarēm – dabas zinātnēm un biotehnoloģijām.
Mūsu brauciena mērķis bija gūt pēc iespējas plašāku informāciju par Zviedrijas attīstību pēc iekļaušanās Eiropas Savienībā (ES). Analizējot situāciju un minot raksturīgus piemērus, Laila Freivalde sniedza ieskatu par labvēlīgām pārmaiņām kultūrā, kas vērojamas pēc Zviedrijas iestāšanās ES.
Politiķe norādīja, ka ES direktīvās ir apliecināts atbalsts katras valsts nacionālajām un reģionālajām kultūras īpatnībām. Tāpēc gluži nepamatotas ir kandidātvalstu bažas par atsevišķu kultūru nonivelēšanu un sapludināšanu ES kopējā kultūrā. «Eiropas vērtība ir kultūru dažādība un daudzveidība. Pēc Zviedrijas iekļaušanās ES ir jūtami pastiprinājusies valsts griba uzsvērt nacionālās kultūras savdabību un meklēt jaunas ekonomiskas iespējas attīstības problēmu risināšanā. Kultūra palīdz sabiedrībā uzturēt pozitīvu optimismu,» sacīja Laila Freivalde.
Īstenoti simtiem projektu
Reģionālās un sociālās attīstības ES struktūrfondi, nozaru fondi, pētniecības un izglītības programmas ir milzīgi resursi, ko Zviedrija sāka aktīvi izmantot pēc iestāšanās ES. Valstī kopš 1995. gada ir realizēts simtiem kultūras projektu. Viens no grandiozākajiem ir starptautisks kinoindustrijas projekts. Filmu nozare agrāk bija koncentrēta Stokholmā, bet tagad par «Zviedrijas Holivudu» ir kļuvusi maza pilsētiņa valsts vidienē. Tur strādā producenti no visas pasaules. «Vēl nesen Zviedrija asociējās tikai ar slaveno režisoru Ingmaru Bergmani. Starptautiska projekta realizēšana tai palīdzēja kļūt par kinoindustrijas ietekmīgu valsti,» uzsvēra politiķe.
Zviedrijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, jūtami palielinās interese par modernās dejas mākslu. Ar ES fondu līdzekļiem ir nodibināta deju kompānija, kas sadarbojas ar vairākām valstīm, arī ar Krieviju. Pirms dažiem gadiem valstī realizēts unikālas operas skatuves celtniecības projekts kādreizējo akmeņlauztuvju vietā. Tagad zviedriem ir iespēja uzņemt pasaulslavenas trupas un solistus.
Šajā projektā piedalās arī Latvijas Nacionālā opera. Gotlandē ES finansējums ļāva atvērt milzīgu mākslas centru ar augstskolu, izstāžu zālēm un darbnīcām, piesaistot tūkstošiem interesentu no daudzām valstīm. Interneta pieslēgums tagad ir nodrošināts pat visnomaļāko apdzīvoto vietu publiskajās bibliotēkās. Laila Freivalde atzina, ka datorizāciju nebūtu iespējams veikt bez ES fondu naudas. Pat ekonomiski augsti attīstītās zemēs, kāda ir Zviedrija, valsts budžeta līdzekļu kultūrai nepietiek, tāpēc ES naudas piesaistīšana nozares attīstībai tiek uzskatīta par gluži nenovērtējamu prioritāti.
Mazinās atkarība no ASV
Sabiedrībā notiekošie procesi veicina pārmaiņas arī domāšanā un uztverē. Laila Freivalde secina: «Ir palielinājusies zviedru interese par nacionālo kultūru un vienlaikus par citām kultūrām, kas agrāk šķita svešas un neizprotamas. Ar jauno eiropeisko ievirzi mēs esam ļoti stiprinājuši zviedru nacionālo pašapziņu un mazinājuši atkarību no ASV kultūras.»
Jau no 20. gadsimta vidus Zviedrijā sācis attīstīties visai īpatnējs ASV pielūgsmes sindroms, atstājot negatīvu ietekmi uz nacionālo kultūru. Laila Freivalde atgādināja, ka pašlaik līdzīgi notiek arī Latvijā. No šīs «kaites» ir iespējams izvairīties tikai ar nacionālās kultūras vērtību apzināšanos jaunā – daudz dziļākā – izpratnes pakāpē.
Iztaujāta par Latvijas perspektīvām pēc iestāšanās ES, politiķe atbildēja: «Situācija kultūrā krasi nemainīsies. Jāpaiet ilgam laikam, lai ikdienā varētu izjust pārmaiņas. Milzīgā ES būs spiesta Latvijā veicināt kultūras attīstību, tādējādi ietekmējot arī citu nozaru augšupeju.»
