Dziedātājs Uģis Roze ir mūsu novadnieks, dzimis 1960. gada 19. aprīlī Zālītes pagasta «Runčos».
Dziedātājs Uģis Roze ir mūsu novadnieks, dzimis 1960. gada 19. aprīlī Zālītes pagasta «Runčos».
Te pavadīti tikai pirmie dzīves gadi, tāpēc spilgtu šī laika bērnības atmiņu nav. Toties Iecavā nereti nākoties sastapt nepazīstamus cilvēkus, kuri uzdodoties par Uģa radiniekiem. Vecāku radu loks šajā pusē esot kupls.
Pašlaik pēc nepilniem desmit Dundagā pavadītiem gadiem dziedātājs atkal pārcēlies uz Rīgu. Dzīvo netālu no Dailes teātra. Pārvākšanās iemesls bijis biznesa izputēšana Dundagā, atgriešanās uz skatuves joprojām «Turaidas rozes» sastāvā, arī darbs ar pirmo solo albumu.
Pastāsti par jauno albumu!
– Lai cik tas paradoksāli šķistu, bet pēc daudziem uz skatuves pavadītiem gadiem šis būs mans pirmais soloalbums. Atrasts sponsors, firma «Nelss», kurai tā ir jauna joma. Albums top mūzikas izdevniecībā «Upe», dziesmas ierakstām Ginta Solas studijā Siguldā. Disku paredzēts izdot pirms Ziemassvētkiem, nosaukums vēl nav izvēlēts.
Dažas dziesmas ir kādreiz skanējušas teātra izrādē Valmierā. Sešas ir pilnīgi jaunas Imanta Kalniņa uzrakstītas melodijas. Tekstu autori ir Knuts Skujenieks, Imants Ziedonis un Māris Čaklais – Imantam Kalniņam jau pārbaudītas vērtības. Kolosāls gabals ir «Jaunavas lūgšana», «Silts vilnis» ar Knuta Skujenieka vārdiem, arī «Balāde par pārmetumiem» ar Imanta Ziedoņa tekstu.
Kādas ir izjūtas, izpildot Imanta Kalniņa dziesmas?
– Atgriešanos uz skatuves lielā mērā noteica Imanta Kalniņa mūzika. Tā ir nopietnāka nekā parasta estrādes mūzika. To arī izpildīt grūtāk.
Vai mūzikas tirgus pašlaik ir labvēlīgs Imanta Kalniņa daiļradei?
– Pēdējie albumi ir pārdotāko sarakstā – ne tikai «Autobuss debesīs», arī Imanta Kalniņa dziesmu izlase. Tas liecina, ka cilvēkiem vajadzīga garīgi bagāta mūzika, viņi grib saņemt kaut ko vairāk nekā tikai vienveidīgus deju ritmus.
Vai tu nebaidies novecot un kļūt mūzikai vairs nederīgs?
– Ja dziedātu moderno popmūziku, kur vajadzīga jauneklīga balss, tad manī, jau sirmot sākušā, neklausītos. Es izpildu nopietnu mūziku, kas skan pāri laikam, jo nav viendienīte.
Kuru latviešu autoru dziesmas klausīsies vēl pēc gadiem divdesmit?
– Tas būs Imants Kalniņš, noteikti arī Mārtiņš Brauns, Juris Kulakovs. Raimonda Paula, ja ne jaunās, tad vecās dziesmas noteikti skanēs vēl ilgi.
Kura tev ir mīļākā Imanta Kalniņa dziesma?
– Reti izpildītā kompozīcija «Garsija Lorka», arī jau pazīstamākā «Sweet Love». Tās ir bauda dziedāt.
Izdodot albumu, tu noteikti nonāksi žurnālistu redzeslokā. Vai nebaida pastiprināta interese par mākslinieku privāto dzīvi?
– Sevišķi negrozos aprin- dās, kur «medī» «Privātā Dzīve». Viss atkarīgs no tā, cik tu pats laid savā dzīvē citus iekšā. Saprotu, ka publicitāte ir vajadzīga, tomēr katram pašam jāspēj noteikt, cik tālu ļaut ienākt dzīvoklī žurnālistam vai fotogrāfam. Šķiet, ka tā līmeņa cilvēkiem, kuri klausās Imanta Kalniņa mūziku, manas gultas izmērs un vannas istabas iekārtojums nevarētu būt primārais intereses objekts.
Ko domā par Dundagā nodzīvotiem gadiem?
– Varbūt dažreiz esmu nožēlojis, ka tolaik aizgāju no skatuves, tomēr man ļoti patika Dundagas periods. Esmu līdis uz vēdera pēc maizes pa sniegu, jo visi ceļi aizputināti, tinis aukstā laikā neapkurinātā cehā rolmopšus. Tam visam vajadzēja iziet cauri, lai apjaustu, kurp mēs ejam, kā attīstāmies. Ja Latvija nebūtu aizgājusi pa šo sasteigto Eiropas Savienības ceļu, mums tagad pavisam citādi klātos.
Kā vērtē mūsdienu globālos procesus? Tu sevi pieskaiti eiroskeptiķiem?
– Varam jau cerēt, ka NATO mūs aizsargās, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, zemniekiem būs dotācijas. Tomēr jāatceras, ka, lielā ģimenē dzīvojot, vienmēr kāds vairāk gribēs paturēt sev, mazāk dot citam.
Vai pats nevēlies iesaistīties politikā?
– Partijas ir aicinājušas. Dundagā pašvaldību vēlēšanās divas reizes kandidēju. Braukāju pa pagastiem, tikos ar iedzīvotājiem. Pagājušajā gadā līdz ievēlēšanai trūka vienas balss. Daudziem nepatika manas Dundagas kultūras nama atjaunošanas idejas, iesakot to privatizēt. Esmu sapratis, ka vairāk varu dot sabiedrībai dziedot. Mani nedaudz skumdina, ka laukos apsīkusi dzīve kultūras namos. Maz notiek koncertu tādā klasiskā izpratnē, uz kuriem nāk vīri uzvalkos, sievas jaunās kleitās.
Kā tu sevi palutini?
– Patīk aizbraukt uz laukiem, satikt vecos dundadzniekus, pasēdēt ar draugiem, iedzert alu, šņabīti. Mierīgi parunāt par lielo mākslu, mūziku.
