Bauskas mākslas skolas, Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas pedagogi, Rundāles mākslas un mūzikas skolas skolotāja Īra Rozentāle pagājušajā nedēļā apmeklēja Saldus mūzikas un mākslas skolu. Viņi piedalījās Latvijas mākslas skolu pedagogu seminārā un apskatīja laikmetīgās arhitektūras paraugu direktores Vēsmas Krūmiņas vadībā.
Neizmanto sintētiku
Jaunā mūzikas un mākslas skola ir kvalitatīvs ikdienas arhitektūras objekts, kurā kā galvenā vērtība piedāvāta draudzīga, funkcionāla vide. Ēkas veidols rada patīkamas asociācijas ar skandināvu askētisko arhitektūru un dizainu, kurā valda apbrīnojama formu tīrība. Nekādu lieku detaļu, nekādas pārspīlētas estetizācijas.
Eksterjerā un iekštelpu apdarē nav izmantoti sintētiskie materiāli. Ienākot skolā, degunā nesitas dažādu ķīmisku savienojumu smārds, pat mākslinieku eļļas krāsu aromāts nav jūtams. Tas panākts ar dabiskās ventilēšanas sistēmu, kas darbojas trijos režīmos, skaidro V. Krūmiņa. Ēkā ir apvienota mākslas un mūzikas funkcija, kas nav norobežotas, kaut arī katrai nozarei ir sava administrācija. Galvenais orientieris, kas atšķir abas jomas, ir krāsa. Mūzikas nodaļas gaiteņos dominē spirgts salātzaļš tonis, mākslas blokā – vēsa zaļganzila gamma.
Pulēta betona estētika
Divstāvu ēkas plāns ir taisnstūris, kura centrā atrodas akustiska koncertzāle. Nams ir būvēts no pilnkoka paneļiem. Darbnīcās un klasēs koka sienas ir pārklātas ar «elpojošu» kaļķa javas apmetumu, savukārt nesošās sienas un grīdas visā ēkā veidotas no pulēta betona. To virsma ir gluda kā marmors tīkami pelēcīgā tonī. Sienām ir raupjāka faktūra. Apstrādāta betona fons ir ideāli piemērots glezniecības un grafikas darbu eksponēšanai.
Jaunajā skolā ir nestandarta augstuma griesti, kas optiski paplašina telpu un ļauj brīvi cirkulēt gaisam. Pirmā stāva griesti ir 3,5 m, otrā –
4,5 m augsti. Mākslas nodarbību un darbnīcu durvis ir krietni platākas nekā parasti. Vairākums darba telpu gan mūzikas, gan mākslas skolas blokā ir transformējamas. Izbīdāmie starpsienu paneļi no skaņu izolējošiem materiāliem ir novietoti uz sliedītēm. Ar dažām kustībām tos var sabīdīt kopā vai atstumt sāņus.
Akustiskie risinājumi
Profesionālās izglītības iestāžu vidū Saldus skola ir Latvijā vienīgā, kuras koncertzālē ir izmantotas visjaunākās akustikas tehnoloģijas. Stāsta Vēsma Krūmiņa: «Nekāda apskaņošana un mikrofoni nav nepieciešami. Divas zāles sienas ir būvētas no speciāliem gataviem akustiskajiem blokiem, abām galasienām izmantoti arhitektu projektēti, izliekti paneļi, kas vienlaikus ir dekoratīvi elementi – rada asociācijas ar skatuves priekškaru. Pie griestiem atrodas akustiskais ekrāns, ko var nolaist vai pacelt, lai centrētu skaņu. Arī skatītāju sēdekļus projektēja arhitekti, bet mēbeles izgatavoja Latvijas Krēslu fabrikā. Zālē ir 200 vietu. Koncertzāli izmanto ne tikai skola, to piedāvājam arī citiem mūziķiem. Papildus ir iekārtotas trīs mazākas zāles kora, orķestra mēģinājumiem un deju nodarbībām. Pašlaik sadarbībā ar Latvijas horeogrāfiem, Lietuvas, Norvēģijas kolēģiem top jauna klasiskās un laikmetīgās dejas izglītības programma, lai skolas resursus izmantotu pilnībā.»
Akustisko koncertzāli mākslas skolotāji varēja novērtēt, klausoties pianista Jāņa Irbes soloprogrammu un brīnišķīgas improvizācijas klavierēm, kas īsi pirms pusnakts skanēja zālē. Tajā pašā laikā vestibilā džezu spēlēja Mūzikas skolas pedagogu duets. Aizverot koncertzāles durvis, no vestibila nebija dzirdama neviena skaņa.
Mecenāta atbalsts
Mūzikas un mākslas skola, pateicoties vietējam uzņēmējam Argoldam Lūsiņam, varēja iegādāties visas vajadzīgās ierīces, instrumentus un mēbeles. Mecenāts šim mērķim pērn atvēlēja 150 tūkstošus latu jeb 283 tūkstošus eiro. Iespaidīgs ir veidošanas un darbnīcas aprīkojums: ietilpīga stikla un keramikas apdedzināšanas krāsns, glazētava, māla plastu rullēšanas galds, papīra un auduma smalcināmā iekārta. No otrreizējām izejvielām gatavo speciālu papīru, kam ir daudzveidīgs pielietojums mācību procesā.
Jaunā skola ir kļuvusi par iecienītu tūristu mērķi. Ekskursijas notiek darbdienās, tās vēlams pieteikt iepriekš. Kontaktus var atrast Saldus mūzikas un mākslas skolas interneta mājaslapā.
UZZIŅAI
Saldus Mūzikas un mākslas skola
Arhitektu birojs «Made» 2007. gadā uzvarēja metu konkursā par skolas jauno ēku. Konkursam bija iesniegti seši projekti.
2009. gada pavasarī Saldus novada domei nodeva tehnisko projektu, ko veidoja biroja «Made» arhitekti Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs, Liena Amoliņa. Projektēšanā strādāja vairāk nekā 50 dažādu nozaru speciālisti un konsultanti.
2009. gadā skolas tehniskais projekts saņēma Latvijas arhitektūras balvu.
2011. gada vasarā sākās ēkas būvdarbi, ko pabeidza 2013. gada martā.
2013. gada 1. aprīlī Saldus mūzikas un mākslas skola pārcēlās uz jauno ēku. Te mācās 530 bērnu.
Projekta kopējās izmaksas – Ls 5,5 mil. jeb EUR 7,83 milj. No tiem 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 15% – Saldus pašvaldības līdzfinansējums.
Pērn būve saņēma Latvijas arhitektūras Lielo gada balvu.
