Meža ekologs pagaidām nav plaši pazīstama profesija. Ekologs ir meža pētnieks un pārraugs, kuram jārūpējas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu mežā.
Meža ekologs pagaidām nav plaši pazīstama profesija. Ekologs ir meža pētnieks un pārraugs, kuram jārūpējas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu mežā.
Mežs nav tikai ciršanai nolemtas platī- bas. Tur jābūt arī veciem un kritušiem kokiem, jādzīvo kukaiņiem, gliemjiem, maziem un lieliem putniem, dzīvniekiem, kā arī jāaug sūnām, ķērpjiem un sēnēm. Jo lielāka dzīvības bagātība mežā, jo tas ir veselīgāks un stabilāks.
Par to mežsaimnieki ir gādājuši arī tajā laikā, kad virsmežniecību štatu sarakstos vēl nebija minēts šāds amats. Pašlaik Bauskas virsmežniecībā šos pienākumus jau otro gadu veic Anda Šmiukše.
Jāsaglabā bioloģiskā daudzveidība
1992. gada 5. jūnijā Riodežaneiro Latvija parakstīja konvenciju «Par bioloģisko daudzveidību», bet 1997. gadā arī Eiropas Savienība apstiprināja «Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju», kurā paredz galvenos pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tas nozīmē, ka nav pieļaujama kādas sugas vai biotopa izzušana attiecīgajā teritorijā. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana mežā ir iespējama, īstenojot kompleksu stratēģiju, kas paredz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla attīstību, īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanu retajām sugām un biotopiem, aizsargājamu zonu izveidi gar ūdeņiem un purviem, kā arī dabas aizsardzības prasību ievērošanu mežizstrādes gaitā.
Darbības plaša joma ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un īpaši aizsargājamo meža iecirkņu uzraudzība. Šīs aizsargājamās dabas teritorijas sadalītas atsevišķās struktūrās. Tie ir dabas parki, dabas liegumi, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, dendroloģiskie stādījumi u. c. Mūsu rajonā izveidoti trīs dabas liegumi. Četriem objektiem noteikts ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa statuss. Valsts aizsardzībā atrodas arī septiņi dendroloģiskie stādījumi – galvenokārt seni parki dažādās apdzīvotās vietās.
Aizsardzība kļūs stingrāka
Īpaši aizsargājamu meža iecirkņu grupā ietilpst gar upju krastiem augoši meži, gravu meži, aizsargājamie meža biotopi, saudzes kvartāli, medņu riesta meži, kultūras pieminekļu meži un citi objekti. Visās šajās aizsargājamās teritorijās patlaban aizliegta jebkāda saimnieciska darbība. Meža ekologam kopā ar mežziņiem un mežsargiem jāpārrauga, kā tiek ievēroti noteikumi. Šīs aizsargājamās teritorijas atrodas gan valsts, gan privātos mežos.
Svarīgs meža ekologa uzdevums ir arī dabisko meža biotopu inventarizācija. Par biotopu dēvē augu, dzīvnieku un nedzīvās dabas kopumu ar tam raksturīgām pazīmēm un procesiem. Bet dabiskais meža biotops ir vecs un pēc iespējas neskartāks mežs, kur sastopamas retas ķērpju, sūnu un piepju sugas, kas izzūd koksnes ražas iegūšanai apsaimniekotos mežos. Lai apsekotu un izpētītu šādus biotopus, Anda Šmiukše regulāri dodas pārgājienos pa mežiem, rūpīgi pētot kokus, sūnas, ķērpjus un dzīvas radības.
Veido putnu mikroliegumus
Vienlaikus ekoloģe cenšas apzināt Bauskas rajona mežos ligzdojošo reto putnu sugas, lai varētu veidot mikroliegumus. Viņa skaidro: «Vēl neko nenozīmē ieraudzīt putnu. Galvenais ir atrast ligzdu, kas nemaz nav tik viegli, un tad neaizstājami palīgi ir mežsargi un mežizstrādes meistari.»
Mūsu rajonā mikroliegumi izveidoti tādām retām putnu sugām kā mazajiem ērgļiem, melnajiem stārķiem, vidējam un trīspirkstu dzeņiem, ūpim.
Interesanti, ka Latvijā dzīvo 10 – 12 procentu no visas pasaules mazo ērgļu populācijas, un tas liecina, ka šeit šiem putniem ir labvēlīga vide. Arī Bauskas rajonā ir zināmas septiņas regulāri apdzīvotas mazo ērgļu ligzdas. Mazo ērgļu pastāvīgas apmešanās vietas ir Mūsas, Skaistkalnes un Vecumnieku mežniecībās.
Katru vasaru arī jāpārliecinās, vai putni atgriezušies iepriekšējās ligzdošanas vietās. Mikrolieguma statuss nozīmē saimnieciskās darbības aizliegumu konkrētā vietā. No putnu sugas atkarīgs, cik plašā teritorijā ierobežojumi nosakāmi un kāds būs to raksturs.
Pārbauda koku «veselību»
Ekologs veic arī meža monitoringa pētījumus. Vienkāršāk tos varētu dēvēt par meža veselības pārbaudi. Bauskas rajo- nā izveidoti deviņi pastāvīgi meža monitoringa parauglaukumi ar speciāli iezīmētiem kokiem, kuri ik vasaru tiek pētīti. Anda stāsta: «Jānosaka koka apkārtmērs, augstums, vizuāli jānovērtē vainaga veselī- bas stāvoklis, sauso zaru procents, skuju vai lapu zudums un dzeltēšanas pakāpe, kaitēkļu un dzīvnieku bojājumi, slimības. Pēc tā visa var spriest par vides piesārņojuma pakāpi. Šie fakti nokļūst centralizētajā Vides datu bāzē, kur tiek apkopoti un analizēti.»
Pašlaik Andai Šmiukšei daudz laika aizņemot «papīru darbi», jo dati par īpaši aizsargājamām teritorijām tiek apkopoti, sakārtoti un aktualizēti elektroniskajā datu bāzē.
