Varētu šķist, ka pedagogi ir sabiedrības viskonservatīvākā kategorija. Viņiem grūti pieņemt un ieviest jauninājumus praksē.
Varētu šķist, ka pedagogi ir sabiedrības viskonservatīvākā kategorija. Viņiem grūti pieņemt un ieviest jauninājumus praksē. Spilgts piemērs tam ir Izglītības un zinātnes ministrijas izdotais rīkojums, kas 2000./2001. mācību gadā paredz īstenot zināšanu vērtēšanas jaunu sistēmu vispārizglītojošo skolu 5. – 12. klasēs. Turpmāk atzīmes liks tikai par valsts pārbaudījumu darbiem un skolotāju izraudzītiem mācību cikla noslēguma kontroldarbiem. Pārējā laikā sekmes tiks novērtētas ar ieskaiti. Tādējādi ierasto atzīmju vietā skolēnu dienasgrāmatās parādīsies ieraksti «ieskaitīts» (i) vai «neieskaitīts» (ni).
Mācību iestādēs uzbangojis protesta vilnis. Pret jauninājumu iebilst pedagogi, skolēni un vecāki. Pagājušajā nedēļā «Bauskas Dzīvē» bija publicēta pilsētas 1. vidusskolas Mazā ministru kabineta un vecāku domes parakstīta protesta vēstule.
Atteikties no tradicionāliem paradumiem nav viegli. Tagad droši vien tikai skolotāji atceras, cik sarežģīti deviņdesmito gadu sākumā ierasto piecu ballu sistēmu nācās aizstāt ar desmit ballu vērtēšanas skalu. Atklājas, ka šķietami progresīvā metode tomēr nav attaisnojusies. Par to nešaubās arī Bauskas rajona valsts izglītības inspektore Valda Puiše: «Bija jāsaskaras ar paradoksiem. Bieži vien sporta skolotāji bērnu sekmes novērtēja ar nulli vai vieninieku tikai tāpēc, ka viņi nebija paņēmuši līdzi treniņtērpu. Daudzi skolēni saņēma desmit balles par «iekaltu» dzejolīti, lai gan tik augstu vērtējumu bija paredzēts piešķirt par īpaši izcilu, radošu pieeju.»
Sarunā ar valsts izglītības inspektori beidzot noskaidroju, ka jaunā vērtēšanas sistēma ir viens no izglītības reformas posmiem un nebūt nav piepeši «nokritusi no gaisa». Negribētos ticēt, ka skolotāji nelasa likumus un neseko līdzi reformas ieviešanai valstī. Problēma slēpjas citur. Jauno tehnoloģiju laikmetu mūsu valstī raksturo neaptverama dīvainība – totāls informētības trūkums. Rīkojums par vērtēšanas jauno sistēmu, kas apstiprināts vēl ministres Silvas Goldes laikā, ticis kārtīgi nolikts plauktā un «gaismā celts» tikai pēc šī gada 1. septembra. «Patiešām dokuments pedagogiem laikus netika komentēts. Pieļauju, ka daļu skolotāju rīkojums pārsteidza pilnīgi nesagatavotus,» atzīst Valda Puiše.
Manam izbrīnam nebija robežu, kad uzzināju – Bārbeles pamatskolā jaunā vērtēšanas sistēma eksperimentāli darbojas vairāk nekā četrus gadus. To apstiprināja arī direktore Dace Peņķe. Taču var gadīties, ka nevajadzēs ne pieredzi, ne informāciju. Premjers Andris Bērziņš un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns 23. septembrī noskaidrojuši, ka Ministru kabinets vēl nav apstiprinājis izglītības standartus. Tādēļ jauninājumu ieviešana jāatliekot…
