Elastīgāka domāšana un cita pieeja

Bauskas kultūras centrs (KC) ir lielākā kultūras iestāde Bauskas novadā, kas nodrošina arī metodisku atbalstu pagastu tautas un kultūras namu darbiniekiem.

No 2016. gada maija KC strādā jaunu speciālistu komanda. Centra vadītājs ir Jānis Dūmiņš. Visi vadošie darbinieki ir dzimuši, mācījušies un dzīvo Bauskā. Viņi pārstāv 22 līdz 33 gadus vecu baušķenieku paaudzi.

Iesācējs ar pieredzi
Jāni Dūmiņu – Latvijas Kultūras koledžas absolventu – Bauskas novada dome amatā apstiprināja, kad darbu pārtrauca KC iepriekšējā direktore Ilva Vansoviča. Gluži iesācējs kultūras darbā viņš nebija. No 2007. līdz 2015. gadam Jānis toreizējā Bauskas kultūras namā strādāja par pasākumu producentu, bija Bauskā iecienītas mūzikas grupas dalībnieks.

Jaunais direktors spriež: «Kultūras joma pilsētā man bija labi zināma. Pēc apstiprināšanas amatā šķita, ka man ir plašs draugu un domubiedru loks, pieredze un teorētiskās zināšanas, tāpēc būs viegli strādāt. Maldījos, jo izrādījās, ka būt par priekšnieku saviem bērnības draugiem nepavisam nav vienkārši. Viena lieta ir darboties kā vidējā līmeņa speciālistam, bet pavisam cita – uzņemties atbildību kā direktoram. Biju bezgala priecīgs, ka KC jaunās komandas veidošana noritēja veiksmīgi. Katru cilvēku, kurš pieteicās vakanču konkursā, jau agrāk biju ievērojis, novērtējis viņa profesionalitāti un radošo potenciālu.»

Kļūst par šauru
Bauskas KC pašlaik darbojas 18 amatiermākslas kolektīvi un vairākas interešu maksas grupas. Aizvadītajā sezonā amatieru kopām pievienojās gleznošanas studija «Meistars Gothards» un vokālais ansamblis «Adoramus», kas publikai iepriekš bija zināms kā Bauskas Svētā Gara luterāņu draudzes ansamblis. Direktors uzsver, ka amatierkolektīvu dalībnieku skaits Bauskas KC palielinās, tāpēc ir krasi izjūtams mēģinājumu zāļu un palīgtelpu trūkums. Mēģinājumi notiek trijās zālēs (viena ir izstāžu telpa) un lielajā zālē. Grafiks ir tik blīvs, ka mēģinājumi ir arī svētdienās un nedēļas nogalē, kad centra lielajā zālē tiek rīkoti koncerti, izrādes, korporatīvie pasākumi.

Problēmu aktualizē Jānis Dūmiņš: «Nav pieņemami, ka deju kopu mēģinājumi var notikt tikai lielajā zālē, bet dalībnieki pārģērbjas apmeklētāju acu priekšā foajē. Mēģinājumu pārējās telpas dejotājiem ir par šauru. Ja lielajā zālē ir koncerts, tad dejotājiem vienkārši nav, kur palikt. Tas nebūt nenozīmē, ka pilsētā vajadzētu būvēt jaunu kultūras centru. Lielās zāles ietilpība ir visoptimālākais variants mazpilsētā. Mēģinājumu telpu paplašināšanas loģiskākā iespēja būtu bijušās vakarskolas izmantošana. Tā atrodas blakus Kultūras centram. Pagaidām objektīvu iemeslu dēļ šis variants nav iespējams, bet jau tagad mūsu speciālistu komanda izstrādā Kalna ielas 16/18 renovācijas ideju priekšlikumus, lai varētu prognozēt pārbūvei nepieciešamā finansējuma apmēru.»

Prioritāras grupas
KC prioritāte ir tā dēvētie Dziesmu un deju svētku amatierkolektīvi – kori, tautas deju kopas, vokālie ansambļi, folkloras kopas, pūtēju orķestris, amatierteātri novada pagastos un Bauskā. Prioritārajā grupā ir iekļautas arī senioru brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas ir ļoti svarīgs socializācijas un dzīves kvalitātes uzlabošanas aspekts. KC pamatstratēģija ir līdzvērtīgu iespēju nodrošināšana visām novada iedzīvotāju sociālajām un interešu grupām.

Elīna Māla – KC direktora vietniece – ir Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku koordinatore Bauskas novadā. Viņa stāsta, ka kori un tautas deju grupas cītīgi apgūst svētku repertuāru. Izšķirošās atlases skates notiks 2018. gada aprīlī. Koru vērtēšana ir paredzēta Bauskā, bet deju kopu – Īslīces kultūras namā. Šī gada novembrī būs Bauskas novada amatierteātru skate. Pirmo reizi tajā piedalīsies Īslīces kultūras nama vadītājas Aigas Baltalksnes pērn nodibinātais Īslīces jauniešu teātris.

Kvalitāte un atalgojums
Elīna Māla ir atbildīga par KC visu amatierkolektīvu darbības nodrošināšanu, mēģinājumu grafiku iz-strādi un citu šīs jomas jautājumu risināšanu. Vienlaikus viņa ir vidutāja starp Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) un Bauskas novada amatiermākslas kolektīviem. Viņas pienākums ir organizēt skates, informēt pagastu kolēģus par NKC nostādnēm, pārsūtīt jaunāko informāciju. KC speciālisti pagastos veic tikai metodisko darbu, nevis iesaistās kultūras un tautas namu darbības satura izstrādē un vērtēšanā. Amatiermākslas kolektīvu sniegumu var uzlabot tikai vadītāji un dalībnieki, spriež Elīna. Jābūt prasīgākiem gan pret sevi, gan kopu vadītājiem. Arī pagastu pārvaldniekiem vēlams rūpīgāk sekot vietējām kultūras norisēm. Nereti nākas dzirdēt nievājošus vērtējumus par lauku amatierkolektīvu sniegumu, taču nedrīkst aizmirst, ka profesionālo un amatiermākslu nemēdz vērtēt pēc analoģiskiem kritērijiem.

KC speciālisti secina, ka ļoti labs augstvērtīgas amatiermākslas piemērs ir Bauskas novada Īslīces kultūras nams, kur visvairāk pieprasīti un apmeklēti ir vietējo pašdarbnieku koncerti. Bauskas KC un pagastu amatierkopu vadītājiem algu maksā no Bauskas novada domes budžeta. Atalgojums ne visiem ir līdzvērtīgs, un šī sistēma valstī jo-projām ir haotiska, jo katrā pašvaldībā ir atšķirīgs atlīdzības modelis amatiermākslas kolektīvu vadītājiem. Tas noteikti būtu jāsakārto – jo sevišķi Dziesmu un deju svētku tradīciju turpinātājiem.
«Finansēšanas modelis ir jāmaina, bet, kā tas būtu izdarāms, neviens pagaidām nesaprot. Bauskas novada pagastu amatierkopu vadītāji ir nemierā ar pašreizējo kultūras darba koordinēšanas sistēmu un vēlas, lai novada pašvaldība izveidotu atsevišķu koordinatora amatu domē, kā bija agrāk. Arī mēs šo ideju atbalstām. Esam pārāk noslogoti, lai paralēli virzītu arī koordinācijas jautājumus,» saka Jānis Dūmiņš.

Bauska – pamanīta
Viesmākslinieku izvēle ir Nadīnas Mediņas pārziņā. Viņai ir bakalaura grāds gan radošo industriju uzņēmējdarbībā, gan kultūras menedžmentā. Nadīna stāsta: «Pirms koncertu un izrāžu grafika izstrādes es veicu iepriekšējo izpēti, meklēju atsauksmes. Internets ir labs rīks, lai noteiktu, kas ir kvalitatīvs kultūras produkts. Arī pati bieži vien apmeklēju to mākslinieku koncertus, kurus esam plānojuši Bauskā. Neesmu saņēmusi nevienu nepamatotu atteikumu, tikai argumentētus iemeslus, kādēļ mākslinieki nevar atbraukt. Tā ir aizņemtība vai KC skatuves ierobežotā platība. Pēc festivāla «TasTe» Bauska ir pamanīta, jo tagad mums vairāk uzticas. Daži mākslinieki jau paši ir mūs uzmeklējuši.»

Saglabā optimismu
Sieviešu Eiropas deju kopas «Vēlreiz» vadītāja Inese Smilškalne un 21 dalībniece ir optimistes. Inese apgalvo, ka darbošanās kopā, kurā apvienojušās dāmas no 50 līdz 76 gadiem, ir prieka un vitalitātes avots. «Mums patiešām nav nekādu problēmu, jo īpaši tagad, kad Bauskas KC jaunās vadības darba stils ir vērsts uz attīstību. Cieņpilna attieksme pret amatierkolektīvu dalībniekiem, elastīga domāšana un vadības interese mums visām ir liels atbalsts,» piemetina Inese.

Jaukto vokālo ansambli «Eliksīrs» mūzikas pedagoģe Marina Lazdiņa nodibināja 2013. gadā, tajā dzied sešas dāmas un četri kungi. Stāsta dalībnieces Ināra Piķele un Iveta Ozoliņa: «Ansamblis ir īpašs, jo visi dziedātāji ir arī koristi. Vairākums dzied KC jauktajā korī «Dzīle», bet Jānis Bernhards un Normunds Grauzis – arī vokālajā ansamblī «Adoramus». Darba nedēļas vakarus pavadām mēģinājumos. Tas ir mūsu dzīvesveids.»

Ansambļa «Eliksīrs» un kora «Dzīle» dalībniece Sandra Kalniņa pirms pāris gadiem ieprecējās Brocēnos, taču joprojām apmeklē visus mēģinājumus. «Nedēļas trīs dienas pavadu Bauskā, četras – Brocēnos. Vīrs mani saprot un atbalsta,» teic Sandra.

Ceraukstiete Ingrīda Upeniece, meitas pusaudzes Katrīnas Kates iedvesmota, pērn kļuva par folkloras kopas «Trejupe» dalībnieci. Katrīna Kate šogad ir pārāk aizņemta Bauskas mūzikas skolā un vairs neiesaistās folkloras kustībā. «Nekad neesmu piedalījusies pašdarbībā. Jau skolā man tika norādīts, ka neprotu dziedāt. Nepārdzīvoju – vienkārši nedziedāju. Ierodoties Dainas Ārmanes vadītajā «Trejupē», kurā visu paaudžu ļaudis pārstāvēti, piepeši jutos kā citā dimensijā. Izrādās, ka varu dziedāt, ka tas man ļoti patīk un koncertos gūstu enerģiju. Vienlaikus esmu nokļuvusi sirsnīgā un interesantā sabiedrībā, par kuras pastāvēšanu man agrāk nebija ne jausmas,» iespaidos dalās Ingrīda.


Bažas par nākotni
Darbu Bauskas KC jauktajā korī «Mežotne» Mārīte Jonkus sāka 1984. gadā, bet no 1990. gada ir kora galvenā diriģente. Viņas mūzikas mīlestībai, aizrautībai un harismai ir bijusi izšķiroša nozīme kora saglabāšanā un attīstībā.
Mārīte Jonkus atklāj lauku apdzīvotām vietām aktuālas problēmas: «Koru kustība laukos ir apdraudēta, lai gan valsts amatpersonas, kultūras nozares vadītāji un politiķi ir uzlikuši rozā brilles un nemitīgi skandina, cik brīnišķīga esot kopdziedāšanas tradīcija. Labi zinu, ka daudzos pagastos dziedātāji iesaistās vairākos koros vienlaikus, jo lauki kļūst aizvien tukšāki, bet kori jāsaglabā. Cik ilgi viņi vēl to spēs? Tas neattiecas uz kori «Mežotne», turklāt Bauska jau nav lauki. Otra problēma, ar ko saskaras ikviens diriģents, ir cilvēku ārkārtīgā aizņemtība savās rūpēs un darbos. Viņus nedrīkst vainot, jo realitāte ir pārāk skaudra. Lauku kori Latvijā atrodas uz iznīcības robežas. Beidzot taču par to jārunā atklāti, nevis jāizliekas, ka viss ir kārtībā! Tāpat mēs redzam, ka Latvijā no dvēseliskām, garīgām lietām pirmie aiziet vīrieši. Paliek tikai sievietes, jo bez garīgā piepildījuma viņas vienkārši nespēj dzīvot.»


Kolektīvu darbības uzturēšanai 2017. gadā ieplānotais finansējums ~ 98 725 (speciālistu atlīdzības, tērpi, inventārs, transports (nav BKC budžetā), ēdināšana izbraukumos un pasākumos).


Pagastu amatiermākslas kolektīvi

Brunavā – 44 dalībnieki:
jauktais koris «Grenctāle»,
deju kopa «Rota»,
bērnu vokālais ansamblis «Tirli bums».
 
Ceraukstē – 64 dalībnieki:
folkloras kopa «Laukam pāri»,
bērnu vokālais ansamblis «Sākumiņš»,
senioru deju kopa «Sendienas»,
VPDK «Dzirnavnieki»,
pirmsskolas bērnu deju grupa (būs no 2018. gada).
 
Codē – 84 dalībnieki:
jauktais koris «Mēmele»,
folkloras kopa «Dreņģeri»,
jauniešu deju kolektīvs «Code”,
amatierteātris «Spēlētprieks»,
vokālais ansamblis «Mežrozītes».
 
Gailīšos – 111 dalībnieku:
jauktais koris «Kamarde»,
līnijdeju grupa «Dream Dance»,
bērnu vokālais ansamblis «Varavīksne»,
Uzvaras amatierteātris,
fotoklubs «Perspektīva»,
vēderdeju grupa «Nazira».
 
Īslīcē – 209 dalībnieki+74 maksas pulciņu dalībnieki:
jauktais koris «Četri vēji»,
populārās mūzikas izpildītāju studija «Aprīļa pilieni» (nav pašvaldības),
bērnu tautas deju kolektīvs «Līdumiņš»,
VPDK «Līdums»,
Īslīces kultūras nama jauniešu deju kolektīvs,
amatierteātris «Dadži»,
sarīkojuma dejas bērniem un pieaugušajiem «Relax» (nav pašvaldības),
ģitāras spēles pulciņš (nav pašvaldības),
darbmācības pulciņš bērniem,
keramikas pulciņš bērniem,
floristikas pulciņš senioriem,
zīmēšanas pulciņš pieaugušajiem,
bērnu un jauniešu teātra kolektīvs,
zumbas nodarbības (nav pašvaldības).
 
Mežotnē – 76 dalībnieki:
vokālais ansamblis «Mēs»,
VPDK «Ducis»,
amatierteātris «Strēlnieki»,
līnijdeju grupa «Country Way»,
aušanas pulciņš «Vēverīši»,
radošo darbu grupa «Fantāzija».
 
Vecsaulē – 84 dalībnieki:
folkloras kopa «Vecsaule»,
sieviešu koris «Skalve»,
senioru vokālais ansamblis «Uguntiņas»,
Vecsaules amatierteātris,
Jaunsaules amatierteātris,
līnijdeju grupa,
radošo darbu grupa.


BKC amatiermākslas kolektīvi (401 dalībnieks):

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.