Vasara iesilst, dabā mostas viss dzīvais. Sazaļo koki un krūmi, kukaiņi sāk aktīvi rosīties, arī asinskārās ērces.
Insekti atrodami ne vien mežā, bet arī ar krūmiem un kokiem aizaugušās vietās, pat pilsētās un piepilsētu centros. Ērces pēc siltas ziemas ātri pamodušās, tāpēc tās var pārsteigt dabas mīļotājus, pavisam nesagatavotus. Speciālisti uzskata, ka efektīvākā aizsardzība pret ērcēm ir vakcinācija, nevis dažādi insektu atbaidīšanas līdzekļi.
Jāuzmanās bērniem
Bauskas slimnīcas steidzamās medicīniskās palīdzības punktā (SMPP) «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka teju katru dienu kāds iedzīvotājs lūdz mediķu palīdzību pēc ērces piesūkšanās. Mediķi atklāj, ka visbiežāk tie ir bērni. Pieaugušie nereti asinssūcēju cenšas noņemt paši. Ir arī gadījumi, kad vecāka gadagājuma cilvēki traumpunktā ierodas vien tad, kad kukainis pārrauts uz pusēm un miesā palikusi ērces galva.
SMPP dežūrmāsa mudina pēc āra aktivitātēm pārbaudīt ķermeni. Nereti ērces piesūcas galvā – aiz auss. «Šādās situācijās iesakām vērsties pie speciālistiem, jo mums traumpunktā ir nepieciešamie instrumenti, ar ko droši izņemam ērci no miesas,» uzsver mediķi. Pēc tam pacients insektu var vest uz Infektoloģijas centru Rīgā, lai nodotu pārbaudei, vai tas nav inficējies ar ērču encefalītu vai Laima slimību. Iedzīvotāji šo iespēju izmanto kūtri.
«Īpaši jāuzmanās maziem bērniem, kuri, spēlējoties piemājas pagalmā vai rotaļu laukumā, ilgstoši sēž uz zemes,» uzsver veselības centra «Adoria» vadītāja Ārija Bušmane. «Šogad vecākiem tas jāņem vērā īpaši, jo, kā zināms, ziema nav bijusi pārāk barga. Pēc garākām pastaigām noteikti jāpārbauda, vai bērnam pie apģērba vai miesas nav pieķērusies kāda ērce. Ieteicams vakcinēties laikus, lai nav jāuztraucas par ērču encefalīta risku. Jāuzmanās arī tiem, kuriem mājās ir suņi, kaķi un citi mīluļi, jo ērces mēdz atrast arī dzīvnieku vilnā,» teic Ā. Bušmane.
Piesūcas rīdziniekiem
Privātmājā Bauskā, pie Mūsas upes, dzīvo Ivars ar ģimeni. Viņš stāsta, ka ērces gada siltajā periodā viņus netraucē. Tomēr, kad atbrauc Rīgas radi, tiem vairākkārtīgi bijusi nepieciešama mediķu palīdzība. Atpūšoties mājas pagalmā, vienreiz ērce piesūcās ciemiņam galvā, citreiz – kājā. Pēc pārbaudēm izrādījās, ka mazie kustoņi nav inficēti.
Nepatīkamāku pieredzi piedzīvoja baušķenieks Kristaps. Viņš pirms trim gadiem ciemojās Polijā un, atpūšoties dabā, «kļuva par barību» inficētai ērcei. «Ērci uz rokas pamanīju vien dienu vai divas vēlāk, atgriežoties mājās. Aizgāju uz «ātrajiem» to izņemt, bet ērci pašu neliku pārbaudīt. Nedēļu vēlāk, kad koduma vietā vēl aizvien bija tumšs pleķis, brālis ieteica apmeklēt ārstu. Ģimenes daktere aizsūtīja uz analīzēm, un izrādījās, ka man ir Laima slimība,» notikumus atminas Kristaps.
Tā kā ārstēšanās nebija sākta uzreiz, baušķeniekam mēnesi bija jādzer antibiotikas. «Tik ilgi lietojot spēcīgus medikamentus, organisms pamatīgi novājē un tiek sabojāta dabiskā imunitāte. Daktere ieteica apmeklēt arī speciālistu Infektoloģijas centrā Rīgā. Tas nebija noderīgi, jo nesaskāros ar slimību saistītiem sarežģījumiem. Tagad kaite par sevi neliek manīt,» stāsta baušķenieks.
Mazāk inficēto
Katru gadu nedaudz samazinās to skaits, kuri saslimst ar ērču encefalītu un Laima slimību, liecina informācija Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā. 2011. gadā ar ērču encefalītu Latvijā inficējās 429 cilvēki, toties pērn – 265. Savukārt ar Laima slimību 2011. gadā slimoja 866 cilvēki, bet pērn – 454. Statistika rāda, ka Laima slimība ir izplatītāka nekā ērču encefalīts, pret to vakcīnas nav.
Šogad ērces nav mazāk aktīvas kā citus gadus, un tādējādi apdraudējums inficēties ir. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā «Latvijas Infektoloģijas centrs» (LIC) pēc mediķu palīdzības līdz 8. jūnijam vērsušies 449 cilvēki, kuriem bija piesūkušās ērces. Savukārt, lai noteiktu, vai piesūkusies ērce nav inficēta ar encefalīta vīrusu, LIC laboratorijā pārbaudei nosūtītas 748 ērces.
32 no visām pārbaudītajām ērcēm bija inficētas ar bīstamo ērču encefalīta vīrusu. Kopējais ērču inficētības rādītājs pašlaik ir 4,5 procenti.
Vakcinācija – visefektīvākā
SPKC epidemiologi šogad pirmo reizi pēc ziemas devušies apsekot kontrolpunktus, lai apzinātu ērču aktivitāti pēc sniega nokušanas. Lielākais ērču blīvums konstatēts saulainās vietās – pļavās un krūmājos. SPKC epidemiologi aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem āra uzkopšanas darbos, īpaši vietās, kur zāle nav pļauta vairākus gadus pēc kārtas.
Lai pasargātu sevi un tuviniekus no ērču encefalīta, visefektīvākais profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Īpaši svarīgi potēties cilvēkiem, kuri bieži uzturas mežos, aizaugušās pļavās, krūmainās vietās, strādā lauksaimniecībā. Pret ērču encefalītu var vakcinēties visu gadu. Potēties iespējams arī pašlaik, bet jāatceras, ka imunitāte pēc vakcinācijas veidojas aptuveni divu nedēļu laikā.
LIC galvenā ārste profesore Baiba Rozentāle informē, ka šajā ērču aktivitātes sezonā iedzīvotāji vairāk nekā citus gadus interesējas par iespējām potēties pret saslimšanu ar ērču encefalītu pēc ātrās vakcinācijas shēmas. Profesore atgādina, ka paātrinātā standarta vakcinācijas shēma ļauj iegūt imunitāti pret ērču encefalītu uz vienu gadu aptuveni divas nedēļas pēc pirmās vakcīnas. Pēc 12 līdz 18 mēnešiem nepieciešama revakcinācija, kas pacientiem līdz 60 gadu vecumam rada imunitāti uz pieciem gadiem, bet vēl vecākiem cilvēkiem – uz trim gadiem.
UZZIŅAI
Asinssūcēji pārnēsā ne tikai ērču encefalītu, bet arī citas infekcijas slimības – Laima slimību un ērlihiozi, pret kurām nav vakcīnas.
Personām, kas inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, var novērot gripai līdzīgus simptomus – paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī –, kas saglabājas apmēram vienu nedēļu. Pēc tam seko izveseļošanās vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Šādos gadījumos novēro augstu temperatūru, stipras galvassāpes, spranda stīvumu, vemšanu, reiboņus un smagu vispārējo stāvokli.
Laima slimība nav vēl pilnībā izzināta, tomēr līdzšinējo pētījumu rezultāti pierāda, ka kaitei ir vairākas stadijas, galvenokārt tā skar locītavas un nervu sistēmu, ādu.
Ērlihioze daudzos gadījumos var būt vieglā formā un pāriet pati no sevis. Šai slimībai iespējami gripai līdzīgi simptomi – drudzis, galvassāpes un sāpes ķermenī, bet smagākos gadījumos arī nopietnākas sūdzības.
Atpūšoties vai strādājot pie dabas, īpaša uzmanība jāpievērš apģērbam:
bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, jo tieši tur ērces ielien visbiežāk;
aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai;
blūze vai krekls jāieliek biksēs;
pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai savlaicīgi pamanītu un notrauktu pa to rāpojošās ērces;
pārnākot no pastaigas pa mežu, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērču.
Ieteikumi, kā pareizi noņemt ērci
Ērcei uzliek spirtā, degvīnā vai smaržās samitrinātu vati. Tā atslābina ērces muskulatūru. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot eļļu vai sviestu, jo šīs vielas ērcei izraisa vemšanu, tādējādi veicinot slimības ierosinātāju iekļūšanu cilvēka organismā.
Ērci nedrīkst ņemt ar kailām rokām. Ir jāuzvelk saimniecības cimdi, jo uz pirkstiem un delnā var būt mikrobrūces, pa tām slimības izraisītāji viegli var iekļūt organismā.
Pēc pāris minūtēm ērci satver ar pinceti pēc iespējas tuvāk snuķītim un, viegli ceļot uz augšu, izvelk.
Ja pie rokas nav pincetes, tad var izmantot diegu – apsiet to ap ērces snuķīti un, griežot diega cilpu pa pulksteņrādītāja gaitu, ērci izņem.
Brūce noteikti jāapziež ar dezinficējošu šķidrumu.
Ja ādā palicis ērces snuķītis, pēc palīdzības jādodas uz tuvāko medicīnas iestādi.
Avots: spkc.gov.lv.
