Pagājušās nedēļas traģēdija Rīgā. Sprādzienā gāzes balonu apmaiņas stacijā bojā gāja arī trīs Bauskas rajona zemnieki.
Pagājušās nedēļas traģēdija Rīgā. Sprādzienā gāzes balonu apmaiņas stacijā bojā gāja arī trīs Bauskas rajona zemnieki. Negadījums saasinājis sabiedrības uzmanību par šo tik ērto, taču vienlaikus arī bīstamo enerģijas avotu – gāzi.
Aktivizējušās arī valsts amatpersonas, steidzami veicot pārbaudes gāzes balonu pildīšanas un glabāšanas punktos. Valsts darba inspekcijas (VDI) Zemgales reģionālās nodaļas pārziņā esošās pilsētās – Jelgavā, Bauskā, Dobelē un Tukumā – līdz šim nozīmīgi pārkāpumi gāzes balonu uzpildē un glabāšanā nav konstatēti, aģentūru LETA informēja VDI Zemgales reģionālās nodaļas vadītājs Valdis Dūms.
Minētajās pilsētās problēmu ar gāzes balonu uzglabāšanu nav, jo tie netiek turēti slēgtās telpās, bet atrodas ārā – speciālos laukumos. Arī par uzņēmumiem, kas gāzes balonus pārdod izplatītājiem un starpniekiem, kas tos tālāk tirgo degvielas uzpildes stacijās, sūdzības nav saņemtas, norādīja V. Dūms.
«Bauskas Dzīvei» zvanīja Gailīšu pagasta Pāces iedzīvotāja un pauda bažas par daudzdzīvokļu māju pagalmā novietoto balonu uzglabāšanas skapi (gāzinieku valodā sauktu par režģi). Vai tas ir pietiekami drošs? Vai baloni nevar saulē pārkarst? Vai tie nebūtu jānovieto tālu projām no dzīvojamām mājām?
Pārkāpumi nav atklāti
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas brigādes speciālisti pagājušās nedēļas beigās pārbaudīja sašķidrinātās gāzes balonu apmaiņas un glabāšanas, arī automašīnu gāzes uzpildes punktus rajonā. Brigādes komandiera vietnieks Jānis Ķērpis apliecināja, ka bīstamus nodarījumus rosinoši pārkāpumi netika atklāti.
Noteikumos minēts, ka rež- ģī drīkst uzglabāt ne vairāk kā 20 balonus, kuri nav ietilpīgāki par 50 litriem. Tādi arī ir tradicionālie sarkanie baloni. Rež- ģi drīkst atrasties ne tuvāk par 20 metriem no dzīvojamām mājām, 40 metrus no skolām, bērnudārziem, publiski izmantojamām ēkām, 75 metrus no rūpniecības, lauksaimniecības uzņēmumiem. J. Ķērpis uzskata, ka šie āra režģi nav bīstami, jo tajos neveidojas gāzes koncentrācija. Ja arī noplūde ir, gāze ātri vien izgaist.
Neviens nekontrolē
VUGD veic režģu pārbaudi, atbilstību noteikumiem, savukārt par tajos novietoto balo- nu drošību atbild to īpašnieks. Bauskas rajonā ir vairāki sašķidrinātās gāzes izplatītāji, balonus daudzviet var nopirkt jebkurš cilvēks. Tieši iedzīvotāju vieglā pieejamība gāzes baloniem un gāzes iekārtu kontroles trūkums ir daudz bīstamāki.
Agrāk gāzes balonu tirdzniecību, arī gāzes plīts uzstādīšanu, kontroli veica valsts monopoliestāde, taču tagad atļauju gāzes balonu tirdzniecībai un uzstādīšanai var saņemt jebkura licencēta firma vai sertificēta persona. Atļaujas izsniedz sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Protams, prasības ir jāievēro, taču reāla kontroles mehānisma nav.
Padomju laika baloni kalpos ilgi
Firma «Latvijas propāna gāze» ir lielākā, taču ne vienīgā gāzes balonu izplatītāja mūsu rajonā. Bauskas iecirkņa meistars Jānis Priede uzrādīja 1998. gadā Ministru kabineta izdotus «Gāzes piegādes un lietošanas noteikumus». Atbilstīgi tiem norit arī uzņēmuma darbs. Bauskas iecirknim ir sava avārijas brigāde. Valstī pārsvarā tiek izmantoti padomju gados ražotie sarkanie baloni, tiem regulāri veic hidrauliskās pārbaudes. Lielu daļu atļauts ekspluatēt vēl daudzus gadus.
Arī J. Priede uzsvēra, ka gāzes balonu glabāšana režģos nav bīstama, jo baloni nepārkarst, par to ekspluatācijas derīgumu atbild īpašnieks. Visbīstamākais šajā posmā ir process, kad patērētājs nopērk balonu un mājās to pats uzstāda. Visbiežāk pārkāpts tiek elementārais noteikums – nepārbaudīt balona pievienojuma vietu ar sērkociņu. Tam pavisam vienkārši pagatavojams ziepjūdens, ko ar otiņu uzklāt savienojuma vietai. Ja parādās gaisa burbulīši, balons nav pievienots pareizi, jānovērš gāzes noplūde. Baloni ir pircēju, respektīvi, iedzīvotāju īpašums, bet, kad tos nodod apmaiņai, tad to pārbaudi uzņemas firma. Bauskas iecirkņa izplatītos balonus pilda Rīgā. Tur tos arī elektroniski pārbauda.
Apkopojot savākto informāciju, «Bauskas Dzīve» secināja, ka sašķidrinātās gāzes saimniecība tikai daļēji tiek kontrolēta. Posmā līdz balonu tirdzniecības punktam uzņēmēju darbību nosaka noteikumi. Taču iedzīvotāju rīcība lielā mērā atstāta pašplūsmā, katram ļaujot rīkoties atbilstīgi viņa godaprātam un vēlmei riskēt.
***
Uzziņai
«Gāzes piegādes un lietošanas noteikumi»
130. punkts. Tiesības uzstādīt sašķidrinātās gāzes balonu iekārtas un piegādāt, nomainīt un pārdot balonus ir sašķidrinātās gāzes piegādes licencētiem uzņēmumiem un sertificētām personām. Patērētājam ir tiesības uzstādīt gāzes balonu iekārtas, transportēt un nomainīt gāzes balonus.
132. punkts. Par sašķidrinātās gāzes balonu iekārtas uzstādīšanu, gāzes balonu piegādi, nomaiņu un lietošanu atbildīgs patērētājs vai tā juridiskā vai fiziskā persona, kas veic šos darbus.
133. punkts. Par sašķidrinātās gāzes balona tehnisko stāvokli atbild piegādātājs. Pēc balona iegādes par tā tehnisko stāvokli atbild patērētājs.
135. punkts. Ja patērētājs gāzes balonu pārvadāšanai izmanto nespecializētu transportlīdzekli, tad transportēt drīkst ne vairāk kā 50 kg sašķidrinātās gāzes.
