Rajona Padomi Aivars Okmanis vada divus mēnešus – no 5. aprīļa. Piedāvājam sarunu ar viņu.
Rajona Padomi Aivars Okmanis vada divus mēnešus – no 5. aprīļa. Piedāvājam sarunu ar viņu.
Kā esat iejuties rajona galvenā pašvaldību vadītāja amatā?
– Rajona Padomē strādāju jau iepriekš. Man tagad ir iespēja uzņemties lielāku atbildību, taču tas prasa vairāk laika nekā līdz šim. Man jādodas pārstāvēt rajona intereses, jāizzina deputātu, pašvaldību darbinieku domas.
Kā jūs vērtējat šo rajona Padomi, kā izdevies sastrādāties? Vairāki pašvaldību vadītāji Padomē ir pirmo reizi.
– Rajona Padomei kā institūcijai ir liela pieredze, darbinieki – pieredzējuši. Lēmumu pieņemšanas process ir iestrādāts jau komitejās. Kopš pašvaldību vēlēšanām rajona Padome visus lēmumus ir spējusi pieņemt bez balsošanas – vienojoties.
Šķiet, ka šī ir no tām nedaudzajām Latvijas rajonu padomēm, kur pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām ir daudz jaunievēlētu pašvaldību vadītāju. Prieks, ka jaunievēlētie pašvaldību vadītāji interesējas par Padomes darbu, cenšas gūt pieredzi. Viņiem ir iespēja piedalīties ne tikai sava pagasta, bet arī visa rajona attīstībā.
Kādi ir šī laika nozīmīgākie veikumi?
– 5. aprīlis nebija slieksnis, atskaites punkts, jo darbs turpinās, varbūt citā kvalitātē. Rajona Padomē nav nekā tāda, ko var paveikt viens, tas ir komandas darbs. Viss, ko iesākuši kolēģi, darbinieki, tiek turpināts. Lielākais projekts, ar kuru strādāju, kamēr vēl nebiju rajona Padomes priekšsēdētājs, ir rajona interneta pārklājuma nodrošinājums.
Vai Bauskas rajons, jūsuprāt, ir perspektīva vieta salīdzinājumā ar citām pašvaldībām?
– Latvija nav liela, lai rajonus varētu iedalīt perspektīvos un neperspektīvos. Visiem rajoniem jāattīstās harmoniski. Taču katrs pagasts ir unikāls – ar savu raksturu, skaistumu, cilvēkiem un vidi. Latvijā nav divu vienādu pagastu. Katram rajonam ir sava iezīme.
Bauskas rajonam unikālais – auglīgas zemes, daudzi tūrisma objekti. Tas rada potenciālu.
Šķiet, ka rajona Padome īpaši atbalsta kultūras norises.
– Jā, tā tas ir. Patiesībā rajona Padome darbojas vairākās jomās. No citiem rajoniem mēs atšķiramies ar to, ka veicam ne tikai pašvaldību likumdošanā paredzētās funkcijas, bet arī realizējam citas brīvprātīgas iniciatīvas.
Katram rajonam ir sava specifika, citi ir izvēlējušies citus virzienus. Tā ir pašvaldību būtība. Bieži vien tie, kuri sēž centrā un zīmē reformas kartes, aizmirst reālo pašvaldību. Šeit mēs formulējam savu dzīvesveidu, attieksmi, attīstību. Mēs esam izvēlējušies atbalstīt kultūras pasākumus, sporta skolu, Bauskas pili un citas, mūsuprāt, svarīgas lietas.
Vai tādējādi netiek bremzēta uzņēmējdarbība?
– Rajona Padome nevar bremzēt uzņēmējdarbību. Tā tiek bremzēta valdībā, nedodot pašvaldībām iespējas, «instrumentus» uzņēmējdarbības atbalstīšanai. Valdībai ir sviras un iespējas attīstīt uzņēmējdarbību. Mēs gribam darboties, bet mums nav iedoti ne finanšu «instrumenti», ne noteikumi tam.
Bauskas rajonam ir izstrādāta attīstības programma, kurā viens no virzieniem – uzņēmējdarbības attīstība. Daudz laika tiek pavadīts dažādās tikšanās: Zemgales plānošanas reģiona ietvaros, Kurzemes un Zemgales rajonu padomju sabiedriskajā organizācijā, valsts institūcijās, lai attīstītu uzņēmējdarbības vidi mūsu pusē.
Šodien jūs dodaties darba vizītē uz Zviedriju. Ko cerat sagaidīt no šī brauciena?
– Sadarboties mūs aicināja Dobeles rajona pašvaldība. Tā jau ilgāku laiku kopīgi strādā ar šo Zviedrijas pašvaldību. Taču reģions ir liels, tā bija arī zviedru iniciatīva, ka tika pieaicināts mūsu rajons.
Vizītē vairāk tiks izzināti sociālie jautājumi – veselības izglītības sistēmas izveide, veselības aprūpes profilakse, sociālo darbinieku izglītošana, kā arī sociālā darba uzlabošanas projekti.
Bauskas rajons sadarbojas arī ar Hedemoras komūnu Zviedrijā, ar Zemgales pašvaldībām. Strādājam Zemgales Attīstības padomē. Zemgales plānošanas reģiona padomei piešķirta nauda no Eiropas Savienības PHARE 2000 programmas, taču tā vēl nav saņemta.
Kā spējat savienot darbu Rundāles pašvaldības un rajona Padomes vadītāja amatā?
– Lielākais mīnuss ir laika trūkums. Mazāk darba atliek Rundāles pagastam. No 1. jūnija pagastā sāka strādāt izpilddirektore, kura veic daļu to darbu, ko līdz šim darīju es.
Jūsu viedoklis par gaidāmo Administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Vai tā attaisnos cerības? Ko jūs domājat par ATR tieši Bauskas rajona kontekstā?
– Ja šī reforma ir vajadzīga, kāpēc to neveikt? Vai 102 pašvaldību jeb novadu projekts dos to pašu, kas ir Kandavas variantā, tas būs zināms tikai vēlāk. Uzreiz ir jāpadomā – ieguvumu no ATR var būt daudz, bet arī izdevumi varētu palielināties. Kaut vai par iedzīvotāju transportēšanu uz novada centru. ATR nepietiek tikai ar valdības sniegtu pamatojumu, vajadzīgs arī pašvaldību un iedzīvotāju atbalsts. Reforma notiks, bet jāapzinās, kāda ir vajadzīga. Tādēļ arī mūsu rajona Padomē notiek atzinuma izstrāde, kāds reformas variants būtu vispieņemamākais šai pusei. Vislabākā pašvaldība ir tāda, kura ir tuvāk cilvēkiem.
Loģisks ATR process būtu, ja atsevišķas pašvaldības izpētītu, ar ko tām būtu visizdevīgāk sadarboties, un tad iesniegtu priekšlikumus valdībā. Tad arī paši varētu redzēt ieguvumus un prognozēt zaudējumus.
Vēl ir reģionālā reforma. Tās rezultātā varētu būt pieci reģioni. Un tad Bauskas rajonam nav izredžu būt centram. Tas būs Jelgavā. Bauskas pusei varētu būt mazāk iespēju izpausties.
Es aicinu rajona iedzīvotājus būt lepniem, apzinoties, ka dzīvojat šeit. Tad mēs nebūsim tikai Rīgas pievārte vai Jelgavas nomale.
Lai vai kā – lietām ir jābūt līdzsvarā – gan ATR, gan citām.
AIVARS OKMANIS
Dzimis 1959. gada 1. novembrī Jēkabpils rajona Aknīstē.
Beidzis Latvijas lauksaimniecības akadēmiju, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti.
Darba pieredze: 1983. – 1994. gads – Valsts Saulaines tehnikums, kopš 1994. gada Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs, pašlaik arī Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs. 1989. – 1994. gads – Bauskas rajona Padomes deputāts.
Precējies, divi dēli (7 un 18 gadu veci).
Dzīvoklis Saulainē, mantota zeme Daugavpils rajonā (31 ha).
Nekad nav bijis nevienas partijas biedrs.
