Tikai septiņi procenti ES dalībvalstu iedzīvotāju zina par Latviju. Tas secināts ES socioloģiskā dienesta «Eurobarometer» decembra izlaidumā «Eiropas Savienības paplašināšanās».
Tikai septiņi procenti ES dalībvalstu iedzīvotāju zina par Latviju.
Tas secināts ES socioloģiskā dienesta «Eurobarometer» decembra izlaidumā «Eiropas Savienības paplašināšanās». Aptaujāti 15 tūkstoš iedzīvotāju, lūdzot viņiem nosaukt trīs kandidātvalstis, kuras gatavojas iestāties ES.
Apzinās paplašināšanās svarīgumu
Kopumā eiropieši apzinās, ka paplašināšanās ir ļoti svarīga viņu zemei un skars nacionālas intereses, tomēr viņi nespēj iedomāties paplašināšanās īstos apmērus.
Kaut gan 82 procenti ES pilsoņu bija dzirdējuši par paplašināšanos un 66 procenti atbalsta jaunu valstu uzņemšanu, tomēr tikai trešdaļa aptaujāto varēja pareizi nosaukt trīs kandidātvalstis (no desmit!), kuras gatavojas iestāties Eiropas Savienībā. Vēl septembrī puse aptaujāto nevarēja nosaukt nevienu! Nespēju iedomāties, ka kāds Latvijā neprastu nosaukt vismaz trīs ES dalībvalstis.
Vislabākā atpazīstamība ir Polijai (30%), Čehijai (16%) un Ungārijai (12%). Latvija ir 6. vietā, par procentu vairāk ir Lietuvai, bet par procentu mazāk – Igaunijai.
Kur mūs zina vislabāk?
Kopenhāgenas sammita dienās radio BBC raidīja reportāžas no Eiropas galvaspilsētām. Jautājums, kuru uzdeva korespondents, bija tieši tāds pats kā aptaujā: «Vai varat nosaukt trīs valstis, kuras gatavas iestāties ES?» Ļoti bieži atskanēja: «Ne mazākā priekšstata.» Tomēr daudzi valstis nosauca. Ievēroju, ka dāņi, briti un īri Baltijas valstis vienmēr min pirmās.
Arī «Eurobarometer» pētījums apstiprina, ka dāņi un zviedri visbiežāk nosauc tieši Latviju, tad Igauniju un tikai tad Poliju. Somi, saprotams, kaimiņus min pirms Latvijas. «Skandināvi joprojām visbiežāk nosauc trīs Baltijas valstis un Poliju. Lai nu kā, bet ir vērojama Latvijas pozīciju vispārēja uzlabošanās,» secināts socioloģiskajā pētījumā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Eiropas Kustības rīkotās aptaujas «Eiropas gada cilvēks Latvijā 2002» noslēgumā 16. decembrī sacīja, ka īpaši daudz vēl darāms, «lai caurmēra iedzīvotājs jebkurā no Eiropas valstīm Latviju atpazītu, iepazītu, zinātu, kas tā par zemi, kādi ļaudis tur dzīvo, kādas ir viņu spējas un talanti, ko viņi ziemā ēd, ko vasarā dara».
