Latvijā arvien stingrākas kļūst veterinārās, sanitārās un pārtikas produktu kvalitātes prasības.
Latvijā arvien stingrākas kļūst veterinārās, sanitārās un pārtikas produktu kvalitātes prasības.
Tas izskaidrojams, jo apmēram puse no Eiropas Savienības (ES) likumdošanas aktiem attiecas uz lauksaimniecību un pārtikas produktu ražošanu. Un vienmēr tās pamatotas ar ES noteikumiem. Ir atklājies kārtējais gadījums (pirmoreiz lauksaimniecībā), kad Latvija sev izvirzījusi stingrākas prasības nekā ES.
Slaukšanas aparāts nav obligāts
Saskaņā ar novembrī Ministru kabinetā pieņemtiem «Piena, apstrādāta piena un piena produktu aprites noteikumiem» (nr. 491) jau nākamgad piena pārstrādes uzņēmumi nedrīkstētu pieņemt pienu, kas slaukts ar rokām. Ja likumdošana netiks mainīta un ja piena ražotājiem netiks sniegts atbalsts slaukšanas aparātu iegādei, trīs ceturtdaļas govju īpašnieku paliks bez piena naudas, kas daudzās ģimenēs ir vienīgais iztikas avots.
Latvijas Piena ražotāju asociācijas padomes priekšsēdētāja vietniece Ligita Silaraupa bažījas, ka līdz iestājai ES ir palicis maz laika.
«Asociācija ir iesniegusi savus priekšlikumus, ka par primāru ir jāuzskata piena kvalitāte. Ja piena ražotājs var nodrošināt pietiekami augstu kvalitāti, tad pienotava varētu pieņemt pienu neatkarīgi no tā, kā tas slaukts – ar rokām vai ar aparātu,» sacīja L. Silaraupa.
ES direktīvas neizvirza prasību par piena slaukšanu ar aparātiem. Tajās definēts, ka piens ir «vienas vai vairāku govju slaukšanas rezultātā iegūts produkts». Vēl noteikts, ka piens jāatdzesē (un nav teikts, ar ko) vismaz līdz astoņiem grādiem celsija, ja pienu savāc vienreiz dienā, bet dzesēšana nav obligāta, ja to savāc divu stundu laikā pēc izslaukšanas. Tātad Ministru kabineta akceptētajos noteikumos nr. 491 ir minēta vēl viena prasība, ko ES direktīva nemaz nepieprasa, proti, obligāta dzesēšanas aparātu izmantošana piena pirmapstrādē. Var dzesēt kaut akā!
Piena ražotāju asociācijas valde uzsvēra, ka, slaucot govis ar rokām, risks iegūt nekvalitatīvu pienu ir lielāks, nekā izmantojot slaukšanas aparātus. Bet, ievērojot visus sanitāros noteikumus, arī ar rokām var iegūt kvalitatīvu pienu, tāpēc noteikumos vajadzētu uzturēt spēkā tikai piena kvalitātes prasības. Arī Zemkopības ministrija atzīst, ka galvenā ir piena kvalitāte, nevis veids, kā tas iegūts.
Ministrija gatava grozīt noteikumus
Pašlaik daudzus lauksaimniekus mulsina Ministru kabineta noteikumu nr. 491 69. punkta neskaidrā redakcija: «Piena ieguvei izmanto slēgtus traukus. Izslaukto pienu ielej ar vāku noslēdzamā traukā, kuru pēc piepildīšanas novieto piena pirmapstrādes vai glabāšanas telpā.» Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktors Viktors Grapmanis atzīst, ka šo redakciju nepieciešams precizēt. Viņš atzīst savu pārcenšanos, kas radusies, izdabājot piena pārstrādes uzņēmumiem.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma 23. aprīlī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP) nosūtītajā vēstulē apliecina gatavību uzklausīt piena ražotāju priekšlikumus un arī veikt grozījumus jau minētajā 69. punktā.
Patiesībā jau nav dīvaini, ka minētie noteikumi pirms pusgada bez iebildēm «izgāja caur» LOSP, jo tajā pārstāvētās Piena ražotāju asociācijas biedriem visiem gan slaukšanas, gan dzesēšanas aparāti jau ir. Tāpēc tā, pārrunājot piena aprites noteikumus, par grozāmiem atrada trīs punktus, bet to vidū nebija prasības par slaukšanu ar aparātiem. Mazās saimniecības neviens tā īsti neapvieno.
Tikai pateicoties Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājam Pēterim Kalniņam, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome 15. aprīlī nolēma prasīt grozījumus arī šajā neskaidrajā punktā, paredzot, ka svarīgākais ir piena kvalitāte, nevis veids, kādā piens tiek iegūts, un tāpēc šī prasība ir vispār jāizņem no noteikumiem.
15. aprīlī Laimdota Straujuma Saeimas ESIC apliecināja, ka Veterinārajam un pārtikas departamentam uzdots salīdzināt MK noteikumu atbilstību ES direktīvai un izņemt no tās ārā visus tos noteikumus, kurus ES nemaz neprasa.
***
Fakti
Latvijā ir 77 tūkstoši piena ražotāju saimniecību;
no tām 47 procentos saimniecību tiek turēta tikai viena slaucama govs,
28 procentos saimniecību ir divas govis,
19 procentos – trīs līdz piecas govis.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta aplēsēm 60 procentos šo saimniecību govis slauc bez aparātiem.
