Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgas drošības garantijas. Itin bieži eiroskeptiķi saka: «Jūs raujaties uz ES, tur jau Krievija būs priekšā!».
Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgas drošības garantijas. Itin bieži eiroskeptiķi saka: «Jūs raujaties uz ES, tur jau Krievija būs priekšā!» Tas tiek pamatots ar apgalvojumu, ka ir sāktas sarunas par bezvīzu režīma ar Krieviju ieviešanu un ka jau vistuvākajā laikā Krievija tiks iekļauta Eiropas ekonomiskajā zonā. Uz kādiem principiem balstās ES attiecības ar Krieviju?
Uzturēt kaimiņattiecības
Atbild Ginters Ferhoigens, ES paplašināšanās komisārs (Tukumā, 2003. gada 3. septembrī):
– Krievija nav Eiropas integrācijas daļa. Tā nekad nav lūgusi uzņemt sevi par ES dalībvalsti, un es neredzu, ka tuvākajā pārskatāmajā nākotnē Krievija varētu kļūt par kandidātvalsti un vēl jo mazāk par dalībvalsti.
Taču Krievija atrodas mums tuvu. Uzturēt labas kaimiņattiecības ir normāli, bet tas nenozīmē, ka ir jādzīvo vienā mājā. Mūsu koncepcija ir šāda – veidot labas kaimiņattiecības, palīdzēt Krievijai radīt iespējas attīstīties pozitīvi gan politiski, gan ekonomiski, taču mēs nepiedāvājam tai dalību ES.
Vīzu režīms ar Krieviju ir ļoti hipotētisks jautājums. Tā kā cilvēku brīva pārvietošanās ir viena no mūsu izvirzītām pamattiesībām, tad būtu loģiski, ja mēs censtos panākt bezvīzu režīmu ceļošanai visiem, bet tas ir tikai princips. Lai mēs ļautu cilvēkiem iebraukt mūsu valstī, ir jābūt garantijām, ka viņi respektēs mūsu likumus un sistēmu. Ir nepieciešams ilgs laiks, jāizpilda daudz nosacījumu.
Sarunu par bezvīzu ieviešanu ar Krieviju vēl nav. Ieviest šādu režīmu ES nav iespējams, ja kaut viena no dalībvalstīm ir pret bezvīzu režīma ieviešanu ar attiecīgo valsti. Ja būs aktuāls jautājums par bezvīzu režīma ieviešanu, bet Latvija būs pret šādu lēmumu, tad bez Latvijas piekrišanas šādu lēmumu pieņemt ES nav iespējams, apliecina ES paplašināšanās komisārs.
Atvieglojumi
pierobežā dzīvojošiem
Saeimas ESIC iepriekš informējis, ka Krievija jau ilgāku laiku prasa bezvīzu ceļojuma iespējas uz ES. Vairākās kandidātvalstīs Krievijas pilsoņiem tagad nav nepieciešamas vīzas, bet pēc to iestājas ES būs vajadzīgas.
Vienīgais, kā Eiropas Komisija panāca pretī paplašinātās ES jauno robežvalstu pilsoņiem, ir «vietējās ceļojumu vīzas» pierobežā dzīvojošiem.
Eiropas Komisija 1. septembrī ierosināja jaunu vīzu režīmu, kas varētu darboties 50 kilometru attālumā no ES ārējās robežas. Tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri strādā otrpus robežas vai vēlas apciemot radiniekus turpat aiz robežas, gadu bez maksas tiks izsniegta daudzkārt lietojamā vīza, ar kuru ES robežvalstī varēs uzturēties līdz septiņām dienām vienā reizē, bet kopā ne vairāk par trim mēnešiem pusgadā.
Latvijā no šādas iespējas iegūs Latgales iedzīvotāji, pie kuriem varēs braukt radinieki no Krievijas un Baltkrievijas pierobežas. Taču šis ir vīzu režīms, kurš atvieglos un paātrinās robežas šķērsošanu, nevis dos iespēju ceļot bez vīzas. Turklāt šāda kārtība būs spēkā tikai līdz Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam un attiecīgi līdz robežkontroles atcelšanai uz Latvijas–Igaunijas un Latvijas–Lietuvas robežām.
