Codes pagasta deputāts Normunds Lokmanis atbild uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem par pašvaldības deputāta aktivitātēm un sadarbību ar pagasta iedzīvotājiem.
Codes pagasta deputāts Normunds Lokmanis atbild uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem par pašvaldības deputāta aktivitātēm un sadarbību ar pagasta iedzīvotājiem.
– Padomes deputāts esmu pirmo reizi. Darbojos izglītības un sabiedriskās kārtības komitejā. Mums ir divas mācību iestādes – Codes pamatskola un Apiņu sākumskola. Pašvaldības pastāvīgā funkcija ir gādāt par iedzīvotāju izglītību.
Pirmais uzdevums, ar ko saskāros, strādājot komitejā, bija Codes pamatskolas rekonstrukcija. Izstrādāts projekts un panākts Valsts investīciju programmas atbalsts. Lai pabeigtu skolas atjaunošanas trešo kārtu, nepieciešami vēl 122 tūkstoši latu, no kuriem 25 tūkstoši – pašvaldības līdzfinansējums. Šogad nepieciešamie līdzekļi skolas rekonstrukcijai vairs netiek garantēti. Cerams, ka valdība un Saeimas deputāti no Bauskas rajona ieklausīsies.
Pagasta padome un izglītības un sabiedriskās kārtības komiteja 2002. gadā atbalstīja skolu un pagasta bibliotēku internetizāciju un piesaistīšanu vienotam informācijas tīklam Bauskas rajona Padomes projekta laikā.
Pagājušajā gadā personīgi iesniedzu pagasta padomē priekšlikumus par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu pagasta autoceļu apsaimniekošanu.
Žēl, ka par pagastu administratīvi teritoriālo reformu izlemts jau iepriekš, es gribētu teikt – jau samaksāts. Tagad nepieciešami tikai formāli pašvaldību deputātu balsojumi, lai minētā reforma būtu veikta «demokrātiski», galīgi neņemot vērā iedzīvotāju viedokli. Kā galvenais arguments tiek minēts kaut kāds mistisks iedzīvotāju skaits uz noteiktu teritoriju, ņemot vērā Eiropas rādītājus. Nevar taču salīdzināt, piemēram, Holandes iedzīvotāju blīvumu uz teritorijas vienību, infrastruktūras attīstību, autoceļus, transporta izmaksas procentuāli no kopējiem ienākumiem, veicot pārbraucienus.
Tas, ka samazināsies izdevumi pašvaldību uzturēšanai, ir absolūtas muļķības. Vajag tikai papētīt, kā izskatās dažu iestāžu izveidotie teritoriālie reģioni un cik «ekonomiski» vizinās turp atpakaļ pa valsts naudu reģionā, piemēram, no Jēkabpils līdz Dobelei. Par iedzīvotāja «ērtībām», braucot no Jēkabpils uz «centru» Jelgavu, neviens nerunā. Attīstītajā Eiropā, protams, 100 – 150 kilometru nav attālums. Tāpēc es domāju, ka minētā reforma pašlaik ir pārsteidzīga, tai vēl nav izveidojušies nepieciešamie nosacījumi. Es noteikti balsošu pret jebkādu pagastu apvienošanu. Codes pagasts ir pastāvējis 100 gadu pirms manis, un es nebūšu tas, kas to likvidēs. Būtu labi, ja to saprastu visi rajona pagastu deputāti, tad varbūt šī afēra neizdotos.
