Eiropas Savienības vienoto platību maksājumu fiziskās kontroles pārbaudes galvenos darbus plānots pabeigt līdz septembra sākumam.
Eiropas Savienības (ES) vienoto platību maksājumu fiziskās kontroles pārbaudes galvenos darbus plānots pabeigt līdz septembra sākumam.
Tāda informācija sniegta 5. augustā Zemgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (RLP) notikušajā Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīkotajā preses konferencē.
Ar aptuveni 70 tūkstoš platību maksājumu pretendentu pieteikumu administrēšanu nodarbojas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, bet fizisko kontroli veic šo pārvalžu Zemes un ūdens resursu daļas.
Pēc riska kritērijiem
Kā informēja LAD Tiešo maksājumu departamenta direktora vietnieks Ģirts Krūmiņš, kontrolējamās saimniecības atlasītas datorizēti pēc riska kritērijiem, ko nosaka ES regulas. Šie kritēriji ir: nejaušās atlases princips, lielākais atbalsta apjoms, lauku skaits un platība. Riska grupā iekļautas mazās saimniecības viena līdz piecu hektāru robežās, kā arī atlase veikta tā, lai aptvertu pēc iespējas vairāk 5 – 20 hektāru lielas saimniecības, jo tās dominē Latvijā.
LAD direktore Irina Pilvere uzsvēra, ka platību maksājumu fiziskās kontroles galvenie pārbaudes darbi varētu tikt pabeigti līdz septembra sākumam. Savukārt Ģ. Krūmiņš norādīja, ka pretendentiem pastāv iespēja vēl tagad atsaukt deklarētās lauku platības, kamēr tajos nav bijis kontrolieris un nav konstatēti pārkāpumi.
Pēc kontrolē iegūto datu apstrādes katrs maksājumu pretendents saņems vēstuli, kurā detalizēti būs atspoguļoti pārbaudē veikto mērījumu rezultāti, kā arī norādīti pārkāpumi un par cik tādēļ samazināts platību maksājums. Labojumus būs iespējams veikt, tikai atbildot uz vēstuli. Pretendents varēs samazināt platību, par kuru saņem atbalsta maksājumu, bet palielināt to nevarēs.
Lai platība atbilst deklarētajai
Kontroles departamenta direktores vietniece Anita Krūmiņa uzsvēra, ka inspektori nepārbauda neko lieku. Viens no galvenajiem mērķiem ir pārliecināties, vai lauku platība atbilst deklarētajai. Viņa piebilda, ka zemniekiem nevajag uztraukties, ja inspektors neapskata visus viņu laukus, jo normatīvi noteic, ka jāapseko vismaz puse uzrādīto platību. Kontrolieri laukus var pārbaudīt arī bez iepriekšējas pieteikšanās un saimnieku klātbūtnes.
Zemgales RLP kontrolei izvēlēti 370 pieteikumi no 6240 iesniegtajiem. Aprēķināts, ka vidēji ikvienam inspektoram jākontrolē aptuveni 3000 hektāru. Tā kā Zemgalē ir 70 saimniecības, kas lielākas par 500 hektāriem, to pārbaude varētu ieilgt. Tā, piemēram, SIA “Uzvaralauks” pieteiktās vairāku tūkstošu hektāru lielās platības, kas atrodas daudzos Bauskas rajona pagastos, kontrolētas gandrīz nedēļu, skaidroja Zemgales RLP speciālisti.
Dienests sodīs negodīgos
Kā jau ziņots, LAD veica ES tiešajiem maksājumiem pieteikto platību kontroli, lai pārbaudītu, vai apsaimniekotāja uzrādītās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības atbilst faktiskajai situācijai dabā. Saskaņā ar ES regulu dienesta speciālistiem bija jāpārbauda vismaz 5% atbalsta pretendentu. Līdztekus tām tika veiktas administratīvās kontroles, pārbaudot zemes apsaimniekotāja sniegtās informācijas atbilstību. Ja dienesta speciālisti konstatēs kādas neatbilstības, tiks samazināts zemes apsaimniekotājam paredzētais maksājums.
Piemēram, dienests sodīs atbalsta pretendentus, ja deklarētā zemes platība maksājuma saņemšanai būs lielāka par atbalsta pretendenta apsaimniekojamo. Atbalsta pretendenti tiks sodīti arī tajos gadījumos, ja apsaimniekojamā zeme netiks uzturēta labā lauksaimniecības un vides kārtībā.
***
Uzziņai
– Kopumā savu zemi līdz jūnija vidum Latvijā reģistrēja 69761 zemes apsaimniekotājs.
– Visaktīvāk zeme ES atbalsta saņemšanai pieteikta LAD Dienvidlatgales reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kur šādu iespēju izmantojušas 15543 personas.
– Tai seko Austrumlatgales pārvalde ar 9281, Ziemeļvidzemes – ar 8375, Dienvidkurzemes – ar 7489, Ziemeļaustrumu – ar 7002, Viduslatvijas – ar 6262, Zemgales – ar 6228, Ziemeļkurzemes – ar 5046 personu pieteikumiem.
– Vismazāk – 4535 personu – pieteikumu iesniegts LAD Lielrīgas RLP.
