Saeimas deputāts Juris Dobelis («TB»/LNNK) 15. jūnijā viesojās «Bauskas Dzīves» redakcijā, lai atbildētu uz jautājumiem, kas interesē ne tikai šīs apvienības elektorātu vien.
Saeimas deputāts Juris Dobelis («TB»/LNNK) 15. jūnijā viesojās «Bauskas Dzīves» redakcijā, lai atbildētu uz jautājumiem, kas interesē ne tikai šīs apvienības elektorātu vien.
– Visbiežāk tiek jautāts, kāpēc «TB»/LNNK frakcija ir koalīcijā ar «Latvijas ceļu».
– Strādājot pozīcijā, mums ir iespējams kaut daļēji izdarīt to, ko esam iecerējuši. Nupat klajā nākusi tā saucamā Baltā grāmata – dokumentu sakopojums «Okupācijas varu politika Latvijā 1939 – 1991». Esmu šīs grāmatas idejas autors Krasta valdības laikā. Izdevumu finansējusi valsts. Šo dokumentu krājumu varēs izmantot Latvijas okupācijas fakta atzīšanai starptautiskā mērogā. Mums bija iespēja arī novērst nepatikšanas, ko varēja sagādāt Ekonomikas ministrijas darbība.
– Aināra Šlesera atbrīvošana no ministra amata sakrita ar viņa izteikumiem par Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi uz valdību.
– Redziet, jums ir viedoklis, man ir informācija. Šleseram bija jāiesniedz valdībā projekti par privatizāciju, par iekšējā tirgus aizsardzību, bet to neizdarīja. «Latvenergo» privatizācijas Šlesera modelis bija tāds, ka valsts no tās neiegūtu neko. Šī uzņēmuma privatizācija šogad nenotiks. Un tas rada budžeta deficītu. Ja jau Šlesera rīcībā bija tik briesmīgi dokumenti par to, ka Lembergs ir pārkāpis likumu, tad tie bija jāiesniedz prokuratūrā, nevis jāvicina žurnālistiem.
– Un tomēr – kāda loma ir Lembergam jūsu frakcijas koalīcijas veidošanā ar ideoloģisko pretinieku, kāds bija «Latvijas ceļš» referendumā par Pilsonības likumu?
– Mums nav nekādu ciešu saistību ne ar vienu banku, ne ar kādu lieluzņēmēju. Mūs ir atbalstījis fonds «Tēvzeme» un daži patriotiski noskaņoti uzņēmēji. Jūs notikumus vērtējat pēc dažiem dienas laikrakstiem, bet es vairāk ticu rajonu avīzēm. Ja jūs uzskatāt, ka es meloju, tad saruna nevar turpināties.
– Ja sarunu tomēr turpinām, tad jautājums ir šāds: vai «TB»/LNNK ir atgādinājusi Kristiānai Lībanei, Andrejam Panteļējevam un citiem «ceļiniekiem» solīto gādāt par tādiem Valodas un Izglītības likumiem, kas piespiedīs nepilsoņu bērnus mācīties latviešu valodu?
– Jā, esam atgādinājuši par to komisijas sēdēs, atgādināsim arī rīt, 16. jūnijā, Saeimas ārkārtas sēdē, kaut arī zinām, ka Valodas likuma pieņemšana galīgajā lasījumā tiks izgāzta un atlikta. Referendumā mums bija iespēja parādīt stingru mugurkaulu, bet tā neiznāca.
– Kas būtu noticis, ja rezultāts būtu citādāks?
– Nekas. EDSO komisāri respektētu demokrātiskās vēlēšanās iegūto rezultātu. Tagad van der Stūls brauc atkal un izsaka jaunas rekomendācijas.
– Divdomīgas ir jūsu apvienības attiecības ar sociāldemokrātiem, gatavojoties parakstīt sadarbības līgumu ar šo frakciju.
– Mums ir nogaidoša pozīcija. Gribam zināt, kāda būs viņu nostāja prezidenta vēlēšanās.
– Zemnieki vairākkārt norādījuši, ka Saeimā par viņiem vitāli svarīgiem jautājumiem jūsu frakcijas balsojums bijis negatīvs.
– Nav tiesa. Balsojums nav bijis tik krass. Vispirms vēlamies zināt, ko no mums grib. Manuprāt, lauksaimniecības ierēdniecība dzinusi dziļas saknes. Vieni un tie paši ierēdņi gadu no gada runā, ko viņi nevar izdarīt. Arī šai nozarei vajadzīga stratēģiska pieeja.
