Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizēts seminārs «Atbalsta iespējas komercsabiedrībām» 9. oktobrī notika Mežotnes pilī.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizēts seminārs “Atbalsta iespējas komercsabiedrībām” 9. oktobrī notika Mežotnes pilī. Tā mērķis – veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, veidot jaunu produkciju, kā arī palīdzēt reģioniem ar vāju attīstību.
Mūsu rajonā šie rādītāji nav sliktākie, lai gan Bauska kā pilsēta ir nokļuvusi to reģionu sarakstā, kam ir attīstības problēmas. Pēc kritēriju analīzes ir skaidrs, ka vislielākās iespējas saņemt palīdzību ir Latgales reģioniem. Zemgales uzņēmumiem atliek cerēt uz savu projektu kvalitāti.
Mazāka birokrātija
Semināra laikā par sevi stāstīja arī LIAA Zināšanu un inovācijas sistēmu departamenta “ZINIS” darbinieki. “ZINIS” projektu vadītājs Viesturs Zeps raksturoja jauno programmu mērķus: “Uzņēmējiem ir jārada jauni produkti un jāpaaugstina darba ražīgums, kas uz Eiropas Savienības fona ir zems. 2002. – 2004. gadā mazāk nekā 5% uzņēmumu sāka ražot jaunu produktu. Programmu mērķis – ievērojami palielināt šo skaitli.”
Jaunajās programmās būšot daudz mazāka birokrātija. Viesturs Zeps piekrīt, ka iepriekšējām programmām nepieciešamā dokumentācija varētu atbaidīt daļu projektu rakstītāju.
Trūkst zināšanu bāzes
Viens no galvenajiem Eiropas Savienības finansēto projektu rādītājiem ir dažādu inovācijas centru atklāšana Latvijas pilsētās. Tie ir gan biznesa inkubatori – ēkas un organizācijas, kas atbalsta jaunu uzņēmumu –, gan tehnoloģiju pārneses kontrolpunkti – augstskolu struktūras, kas uzņēmumam palīdz sameklēt vajadzīgo tehnoloģiju.
Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis uzskata, ka mūsu rajonā nav zināšanu bāzes un arī nepieciešamības inovācijas centru radīšanai: “Tie ir reģionāli pasākumi. Divi šādi centri ir Jelgavā. Bauskai diemžēl nav nedz zinātniska, nedz rūpnieciska potenciāla. Nav izglītības iestāžu, kuras spētu atbalstīt šādus centrus. Ir projekts ar domu veidot darbinieku mācību punktus katrā novadā, bet diez vai Bauskā būs jauna institūcija.”
Iegūs tie, kam ir plāni
Lielākie ieguvēji ir uzņēmumi, kas vēlas atrast sev vajadzīgo programmu papildfinansējumam. SIA “Bauskas pakalpojumi” finanšu direktorei Irēnai Kļaviņai mērķi ir skaidri: “Šādos projektos neesam piedalījušies, bet ir mērķis veidot jaunus produktus un paplašināt ražošanu, izmantot modernas tehnoloģijas. Programmās “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei” un “Jauna produkta ieviešana ražošanā” iespējamais papildfinansējums varētu būtu noderīgs.”
Solītās summas nerosina izstrādāt jaunus projektus tos uzņēmējus, kas pašlaik neko jaunu nav plānojuši. SIA “Bauskas alus” ražošanas direktors Jānis Kalniņš stāsta: “Eiropas struktūrfondu finansējumu jau izmantojām, projekts ir realizēts un darbojas. Jaunās programmās piedalīties nedomājam.”
Interesējas speciālisti
Lielu uzmanību izrāda speciālisti, kuriem ir gatavi produkti un plāni. SIA “Daldeka” valdes loceklis Didzis Paegle vēlas cīnīties par piedāvāto programmu finansējumu, cerot, ka tā būs iespējams realizēt biznesa ieceri: “Ideja ir saistīta ar mūsdienās ļoti aktuālu problēmu – auto degvielu. Aizvien populārāki kļūst mašīnu hibrīdi, kas darbojas gan ar degvielu, gan gāzi. Gāze ir lētāka par benzīnu vai dīzeli, bet galvenās problēmas pašlaik rada tās uzpilde. Kanādas firma piedāvā iekārtas, kuras var pieslēgt pie mājas gāzesvada, lai uzpildītu automašīnas. Galvenā problēma – iekārtas ir ļoti dārgas. Nelielam uzņēmumam ar četrām mašīnām vajadzētu rēķināties vismaz ar 10 tūkstoš dolāriem. Situāciju var uzlabot lētāks uzpildes modelis, ko varam piedāvāt. Diemžēl ar projekta izstrādi un modeli vien nepietiek. Vispirms ir jāiziet sertifikācija, bet CE sertifikātu Latvijā iegūt nevar, tuvākā vieta ir Somija. Lai nenozagtu tiesības, ir jāizņem patenti visās valstīs, kur šo ierīci izmantos, – Eiropas Savienībā, Irānā, Krievijā, Ēģiptē utt. Tas prasa finanšu ieguldījumus.”
Tomēr ideja ir skaidra un pamatota. Ir cerības iegūt atbalstu vairākās programmās, cerot uz atbalstu gan dalībai starptautiskās izstādēs, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē un varbūt pat jauna produkta ieviešanai ražošanā. Iespējamais atbalsta apjoms var pārsniegt 50 tūkstoš latu. Ja firma vēlēsies produktu ražot tepat, Latvijā, vajadzēs vēl 150 tūkstoš latu.
Kam tas ir izdevīgi?
Uzņēmēji piedāvātos līdzekļus vērtē uzmanīgi. Pilnīgi jaunām idejām un nelieliem uzņēmumiem to apguve ir problemātiska. Arī Didzis Paegle nav pārliecināts par iespējām ražot savu produktu Latvijā: “Citur var ražot lētāk. Iespējamais papildfinansējums nav salīdzināms ar to summu, ko nāksies aizņemties, lai sāktu ražošanu.”
Ja uzņēmums ir nobriedis veco tehnoloģiju vietā lietot jaunas un līdzfinansējums ļauj samazināt pārmaiņu izmaksas, tad šis piedāvājums vērtējams kā apmierinošs. Bet jaunam uzņēmējam tā ir konfekte deguna galā – iespēja veidot jaunus produktus, aizņemoties mazāku naudas summu, nekā bija domāts. Piekrītot jauna produkta izstrādes līdzfinansējumam 50 tūkstoš latu, pašam uzņēmējam nāksies ieguldīt apmēram 92 tūkstošus latu. Izvēloties jaunas produkcijas ražošanai papildfinansējumu 150 tūkstoš latu, nāktos ieguldīt 450 tūkstoš latu.
Šāda summa parasti nestāv uzņēmēju seifos. Ir jāaizņemas no bankām. Latvijā ir citu valstu bankas. Izstrādājot jaunu produktu, Eiropas valstīs daudz jāmaksā par patentiem un sertifikātiem. Latvijas mašīnbūve reti spēj sagatavot iekārtas, ar kurām var ražot jaunu produkciju. Iekārtas būs jāpērk no Eiropas. Eiropas Savienības bagātās valstis, pametot līdzfinansējuma kumosu, reizē finansē pašas savu rūpniecību un ekonomiku. Lielākajā daļā projektu nauda atgriezīsies Eiropas Savienības valstīs pat ar uzviju.
Ko ņemt vērā?
Situāciju raksturo SIA “Bauskas pakalpojumi” finanšu direktore Irēna Kļaviņa: “Noteikti algosim firmu, kurai jau ir pieredze šādu projektu iesniegšanā. Pašiem šos papīru kalnus noformēt un precīzi aizpildīt ir ļoti grūti. Protams, ir riskanti maksāt un uzzināt, ka projektu nepieņem, tomēr risks, ka pašu izstrādāts projekts tiks noraidīts, ir lielāks.”
Ir svarīgi arī iepriekš noteikt, uz cik lielu summu uzņēmums pretendē, lai gūtu skaidrību, vai vērts nolīgt speciālistus. Var gadīties, ka samaksa speciālistiem ir lielāka nekā iegūtais papildfinansējums.
Pasaules praksē vērots pozitīvs piemērs. Brazīlija paņēma aizņēmumu no Amerikas Savienoto Valstu fondiem un sāka ražot produkciju, kas konkurēja ar Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumos tapušu produkciju. Arī Latvijai vajadzētu praksē realizēt līdzīgu modeli.
