Septembra sākumā, saņemot barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi, daudzi no mums ar lepnumu izteica vārdus: «Gods kalpot Latvijai!».
Septembra sākumā, saņemot barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi, daudzi no mums ar lepnumu izteica vārdus: «Gods kalpot Latvijai!» Taču es negribētu, lai maniem bērniem tuvākā vai tālākā nākotnē būtu jāsaka: «Gods kalpot Eiropai vai NATO!» Šādas pārdomas man radās, izlasot «Bauskas Dzīvē», 4. septembra numurā, 2. lappusē, A. Rožkalna slavinājumu labējo spēku valdībām, kuras ved mūs uz nākamo okupāciju – Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Jūtu līdzi mūsu prezidentei, kurai jālūdz Eiropas Komisijas prezidentam R. Prodi atļaut mūsu zemniekiem turpināt dzīvot un strādāt savā zemē un paēdināt tautu. Taču ne prezidente, ne Ministru kabinets, arī Saeima neko nav darījuši, lai likvidētu okupācijas sekas, kaut gan V. Putins un citi Krievijas valstsvīri ir izteikuši vēlmi redzēt savus tautiešus atgriežamies tukšajās Krievijas sādžās.
Mēs vēlamies (varas elite un pseidoopozīcija – A. P.) iestāties ES, lai bez visiem citiem labumiem iegūtu ekonomisku neatkarību no Krievijas.
Mēs gribam (varas elite un apmānītā tauta – A. P.) pievienoties NATO, lai it kā nodrošinātos pret jaunu okupāciju no Krievijas puses.
Tiem, kas tic šīm pasaciņām, gribētu atgādināt, ka pirms mēneša Bērsteles tautas namā apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» 8. Saeimas kandidāts ar latviešu publiku sāka runāt krievu valodā. Ar šo kungu pēc sarīkojuma man vieglāk bija sarunāties angliski nekā latviski! Tieši to arī vēlas V. Putins un viņa draugi – ASV prezidents Dž. Bušs un Vācijas kanclers G. Šrēders, jo viņu spiediena dēļ mūsu Saeima kapitulēja NATO neuzņemšanas draudu priekšā. Diemžēl šajā situācijā, kad izšķīrās jautājums, vai deputāta kandidātam ir vai nav jāzina latviešu valoda, «TB»/LNNK pat nemēģināja organizēt kaut cik nopietnus tautas protestus pret rupju ASV iejaukšanos mūsu likumdošanas procesā.
Tagad Krievija prasa brīvu vīzu režīmu savam Kaļiņingradas anklāvam. Protams, ka ES runasvīri, lai vēl vairāk neatbaidītu jauno kandidātvalstu pilsoņus no vēlmes iestāties ES, atklāti neatbalstīs šo Krievijas vēlmi. Bet Krievijas prasības, protams, tiks pieņemtas, jo V. Putina draugam G. Šrēderam taču vajag «godīgā darbarūķa» – nabaga miljardiera V. Černomirdina – naftu un gāzi.
Līdz šim un arī turpmāk ekonomisku apsvērumu dēļ neviens Eiropas drošības jautājums netiek un netiks izlemts bez Krievijas piedalīšanās. Lai arī Krievijai formāli nav veto tiesību NATO, «de facto» tās ir.
Dž. Bušs tagad gatavojas uzbrukt neatkarīgai valstij Irākai, lai fiziski iznīcinātu tās vadītāju S. Huseinu. Jājautā – ar kādām tiesībām? Ja jau ASV gribēja satriekt S. Huseinu, tad to vajadzēja izdarīt 1991. gada Līča kara laikā, nevis spēlēt spēlītes ar M. Gorbačovu. Toreiz S. Huseins bija agresors, bet ne tagad.
Afganistānā pēc ASV invāzijas ir gājuši bojā vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju. Vai viņu dzīvības ir mazāk vērtas kā 3000 amerikāņu dzīvības, ņemot vērā, ka ASV dzīvo desmit reižu vairāk iedzīvotāju nekā Afganistānā?
Amerikas valdība pieprasa visām NATO kandidātvalstīm noslēgt līgumus par savu nogrēkojušos kareivju neizdošanu starptautiskām tiesām. Tātad tā grib panākt, lai Bili, Džordži un Dilani varētu nesodīti izvarot mūsu meitas un par to netikt sodīti.
Ja runājam par to, vai Krievija mūs iekaros vai ne, tad ar to nebūt nav jāsaprot krievu tanki, bet gan krievu nauda, kas netraucēti plūdīs iekšā Latvijā. Ja ne pa parādes vārtiem, kā to pašlaik organizē Rīgas Dome, tad pa sētas durvīm (caur ES – A. P.) jau nu noteikti. Ne velti Latvijas lepnums «Rīgas balzams» jau pieder Krievijas uzņēmējiem.
Manuprāt, mums nevajag ne ES, ne NVS un arī NATO ne. Šos veidojumus regulēs pasaules monopoli, kuri vārdus – brīvība, demokrātija un taisnīgums – lieto tikai trešās pasaules valstu (pie tām pieskaitu arī Latviju – A. P.) aplaupīšanai un pakļaušanai.
Latvijai un arī pārējām Baltijas valstīm ir jāietur stingras neitralitātes un savstarpējas kooperācijas kurss. Nekādas savienības mūs nepaglābs no lielā lāča ķetnām, drīzāk – tajās ātrāk iegrūdīs. Savu labklājību un drošību mēs varam uzturēt paši, kā to dara Rundāles zemnieki, nodibinot krājaizdevu sabiedrību.
Arī militārā ziņā Latvijai ir iespējams aizstāvēties, izmantojot mūsu zinātnieku potenciālu, radot, piemēram, bināros ieročus, kas nodrošinātu mūs pret jaunās pasaules kārtības nesējiem gan no Rietumiem, gan no Austrumiem.
A. PUNKA Mežotnē
