Eiropas Padomes fonds «Eurimages» sniedz Latvijas filmu producentiem jaunas iespējas atrast partnerus un piesaistīt finansējumu kinoprojektiem.
Eiropas Padomes fonds «Eurimages» sniedz Latvijas filmu producentiem jaunas iespējas atrast partnerus un piesaistīt finansējumu kinoprojektiem.
Latvija fondā piedalās kopš pērnā gada oktobra
«Eurimages» fondā Latvija tika uzņemta pagājušā gada oktobrī. Fonds dibināts 1989. gadā, un tajā apvienojušās 27 dalībvalstis. «Eurimages» filmu fonds darbojas uz striktu finansiālu noteikumu pamata, valstis katru gadu iemaksā dalībmaksu. Latvijai tie ir aptuveni 40 tūkstoši latu.
Lai pieteiktos uz «Eurimages» finansējumu, par kopēja kinoprojekta realizēšanu jāvienojas producentiem no vismaz divām «Eurimages» dalībvalstīm. Fonds atbalsta kopražojumus, ievērojot divus kritērijus: kāds būs filmas izplatīšanas potenciāls un cik augsta ir filmas mākslinieciskā vērtība Eiropas kultūras kontekstā. Turklāt filmas režisoram jābūt eiropietim (ar Eiropas valsts pilsonību). Svarīgi, ka filmu projekti, kuriem ir nozīme Eiropas kultūras kontekstā, tiek vērtēti atsevišķi no projektiem ar augstu komerciālu potenciālu. Pirmajā gadījumā iespējamais maksimālais atbalsts ir aptuveni 435000 latu, bet otrajā – aptuveni 260000 latu.
Projektus izvērtē «Eurimages» padome, kurā pārstāvētas visas 27 valstis. Latviju fondā pārstāv Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra (LNKC) direktora vietnieks Andrejs Apsītis.
Kopš savas dibināšanas «Eurimages» ir atbalstījis vairāk nekā 700 filmu, no tām slavenākā droši vien ir dāņu režisora Larsa fon Trīra kinolente «Dejotāja tumsā».
Jau interesējas par sadarbību
Lai gan Latvija «Eurimages» fondā darbojas tikai īsu brīdi, jau tagad jūtams, ka pieaug Eiropas valstu producentu interese par iespējamiem kopražojumiem, atzina LNKC ārvalstu sakaru koordinatore Lelde Ozola.
Janvārī Rīgā ieradās vācu režisores Margaretas fon Trotas producenti, lai atrastu partnerus iecerētai filmai. Tika izvēlēta Andreja Ēķa un Aigara Graubas producentu grupa «Platforma filma». Savukārt somu režisors Mika Kaurismeki savā projektā līdzdarboties uzaicinājis Jāni Vingri no «Eho filmas». M. Kaurismeki arī izteicis piedāvājumu Jurģim Krāsonam būt par Somijas un Latvijas kopražojuma galveno mākslinieku.
Svarīgi, ka «Eurimages» piešķirtā nauda tiks tērēta Latvijā, izmantojot vietējo infrastruktūru un tehniskos pakalpojumus. Neatsverams ieguvums būs tas, ka Latvijas producenti un speciālisti iekļausies starptautiskā apritē, iegūs pieredzi un, iespējams, nodrošinās sev darbu arī nākotnē.
Filma «Labās rokas» – veiksmīgs piemērs
Jāatzīmē, ka «Eurimages» noteikumi paredz kinoprojektiem piesaistīt arī valsts finansējumu. Šogad pirmo reizi Latvija piešķīrusi 150000 latu Kultūras ministrijas mērķprogrammai – starptautisko kopražojumu atbalstīšanai ar Kultūrkapitāla fonda starpniecību.
Jāpiebilst, ka Eiropā kopražojumi ir ļoti populāri. Arī Latvijai jau ir neliela pieredze to veidošanā. Tikko Berlīnē notikušā festivāla «Panorāmas» skatē vairāk nekā 60 filmu konkurencē veiksmīgi startēja Latvijas un Igaunijas kopīgi veidotā kinolente «Labās rokas». Šai kopfilmai piešķirta «Panorāmas» dibinātāja Manfrēda Zalcgēbera balva, kura ir viena no vērtīgākajām Berlīnes festivālā – pie tās pienākas 25000 eiro, kas izmantojami filmas izplatīšanai Eiropā.
Kā laikrakstā «Diena» no Berlīnes vēsta Dita Rietuma, žūrijas motivācijā izskanējis salīdzinājums ar šogad «Oskaram» nominēto franču kases rekordisti – filmu «Amēlija». ««Labās rokas» ir oriģināls dārgakmens, kas atrasts negaidītā vietā Igaunijā un Latvijā, tā ir spirgta komēdija, sava veida anti-Amēlija.»
Uz Berlīnes festivālu un filmu tirgu sadarbības partneru meklējumos bija devušies vairāk nekā 20 Latvijas filmu veidotāju.
M. DZIRNIECE, Saeimas ESIC
