Ābeļu, ceriņu, pieneņu ziedēšanas trakumā biju vietās, kur izsūtījumā savulaik dzīvojis mūsu Rainis un Krievzemes poētiskā vārda ģēnijs Puškins, – Pleskavā un tās apkārtnē. Rainim Pleskavā nācās pavadīt pāris gadu, trimdā viņš devās tūlīt pēc salaulāšanās ar Aspaziju. Gide mums rādīja dzeltenīga krāsojuma koka namiņu, kur Rainis dzīvojis. Dažos avotos gan esmu lasījusi, ka Raiņa mājiņa sen nojaukta. Pašlaik negrasos mesties patiesību skaidrojošā izmeklēšanā. Lai dzīvo skaistas leģendas! Nostāsti ļoti piesaista un veicina pašlaik tik ikonizēto mārketingu.
Puškina vietās – Mihailovskā un Trigorskā – valda daba. Vēl saglabāts un nepārveidots stūrītis, kur smelties mieru, klusumu, putnu dziesmas un ziedu smaržas. Tā vien alkstu atlaisties Aleksandra Sergejeviča mātes ābeļdārzā vai apsēsties uz dzejnieka baltā soliņa un raudzīties dīķu atspīdumos vai mākoņaitiņās debesīs. Bet tūristu grupai savs laika ritms – uz priekšu.
No dzejas vien paēdis nebūsi, tālab piestājām kafejnīcā «Arina R», kas atšifrējams kā Puškina aukles vārds Arina Rodionovna. Bez mārketinga neiztikt – ēdienkarte vilina ar izdomas bagātu piedāvājumu. Kā lai nepasūtu vistiņu, kas sagatavota tā, kā garšojusi Aleksandram Sergejevičam? Vai kvasu viņa auklītes gaumē?
Bauskā ir iedibināta bezgala jaukā kafejnīcu patriotiskās nedēļas tradīcija, mums ir pāris Bauskas speciālo ēdienu, tomēr joprojām valda diezgan liela vienveidība un izdomas trūkums, konservatīvisms. Kurš atteiktos nogaršot, piemēram, ēdienu, kādu reiz baudījis Vilis Plūdons, padzerties Lielā Murzas dziru vai apēst kādu cāli, kas pagatavots tā, kā garšojis kādam no Bauskas birģermeistariem? Drosmīgāk! Fantāzija ir mārketinga dzinējspēks.
