Turpinām janvārī aizsākto publikāciju sēriju par ievērojamiem cilvēkiem, Bauskas rajona iedzīvotājiem – jubilāriem.
Turpinām janvārī aizsākto publikāciju sēriju par ievērojamiem cilvēkiem, Bauskas rajona iedzīvotājiem – jubilāriem.
85 gadu jubileju 17. februārī atzīmētu tēlnieks Mārtiņš Zaurs, ja vien viņa dzīves ritējums neaprautos 1998. gada 21. novembrī. Sabiedriski rosīgā tēlnieka darbi tapuši gan pirmās Latvijas brīvvalsts gados, gan vācu un padomju okupācijas periodā, kā arī trešās Atmodas laikā un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. M. Zaura atstātais garīgais mantojums uzrunā viņa mājās Mežotnes pagasta «Stūrīšos», Bauskā un vēl daudzās citās mūsu novada vietās. Tēlnieka darbi eksponēti daudzos Latvijas parkos un muzeju kolekcijās.
27. februārī simt gadu aprit, kopš Codes pagastā dzimis mācītājs Jēkabs Kugrēns. Pēc Bauskas ģimnāzijas un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes beigšanas viņš bijis Madlienas–Meņģeles draudzes mācītājs. Otrā pasaules kara vētras J. Kugrēnu aiznesušas svešumā, kur viņš turpinājis «draudzes gana» pienākumus. Novadnieks no 1952. gada līdz savai nāvei 1965. gada 28. septembrī bijis Klīvlendas latviešu draudzes mācītājs ASV.
1895. gada 8. februārī Iecavā dzimis Paulis Jansons. Viņam šogad 105 gadu jubileja. Pēc Latvijas reālskolas un Nikolaja inženieru karaskolas Pēterburgā beigšanas Paulim Jansonam nācies iesaistīties karadarbībā. Kādu laiku viņš virsnieka dienesta pakāpē bijis Latvijas armijas Tehniskajā divīzijā. Pēc karadienesta studējis ķīmiju Latvijas Universitātē, kļuvis par lauksaimnieku Vircavas pagasta «Lielrekstelēs». 30. gados P. Jansons bijis Vircavas lauksaimniecības biedrības priekšnieks un aizsargu organizācijā veicis bataljona komandiera palīga pienākumus. Par rosīgu darbību apbalvots ar Atzinības krustu. Par šīm aktivitātēm padomju okupanti viņu 1940. gadā arestēja, tālākais liktenis nav zināms.
110 gadu jubileja 1890. gada 28. februārī Ceraukstes pagastā dzimušajam Arnoldam Dzilnam. Pirms Pirmā pasaules kara viņš bijis skolotājs Birzgales un Umpārtes pamatskolā. Brīvības cīņās A. Dzilna bijis virsnieks. Strādājis par skolotāju Vecmuižas un Oleru pamatskolā, bijis Zemgales valsts pamatskolas pārzinis un aizsargu rotas komandieris.
1885. gada 10. februārī Zālītes pagastā dzimis Jēkabs Rezauskis. Viņam – 115 gadu jubileja. Beidzis Ufas mērnieku skolu un vēlāk Latvijā strādājis zemes ierīcības darbos. J. Rezauskis 1930. gados bijis Zemkopības ministrijas zemes ierīcības departamenta mērniecības revidents. Par darbību saņēmis atzinību – Triju Zvaigžņu ordeni.
135 gadi paiet, kopš 1865. gada 11. februārī dzimis ilggadējs Iecavas pagasta vecākais Juris Sietiņš. Novadnieks mācījies Iecavas pagastskolā un Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, strādājis par draudzes skolas un mājskolotāju. Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās, pēc kara atgriezies Iecavā un nodarbojies ar zemkopību. Ilgus gadus izpildījis pagasta vecākā pienākumus, bijis Iecavas–Lambārtes draudzes priekšnieks, Iecavas slimnīcas pārzinis, vietējās Izglītības biedrības priekšnieks, krājkases padomes priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
140 gadu jubileja bija 1860. gada 10. februārī dzimušajam Krustiņam Stepermanim. Mūsdienās mazpazīstamais rakstnieks nācis pasaulē Kroņa Vircavas pagastā, izglītojies Jelgavā, bet dzīves raženāko laiku pavadījis Bauskā. Cara laikos ticis ievēlēts mūsu pilsētas Domē, šeit atvēris grāmatu tirgotavu. Stepermaņu Krustiņš ir vairāku lugu un dzejoļu autors, rakstījis par saimnieciskiem un politiskiem jautājumiem vairākos laikrakstos. Viņa mūžs noslēdzies 1941. gadā.
