Piektdienas, 16. maija, vakarā Bauskas Tautas teātris skatītāju vērtējumam nodeva Paula Putniņa lugas «Debešķīgā tikšanās sievietībā» pirmizrādi.
Šo farsu, kuru ieteicams skatīties personām no 18 gadu vecuma, Bauskas Tautas teātrī iestudējusi režisore Ināra Hegenbarte.
Pirmizrādi pagājušās nedēļas nogalē var uzskatīt par izdevušos, jo tika rādīts labi sagatavots darbs. Protams, satraukums darīja savu, bet iestudējuma kopējā noskaņa ir apjaušama, uz skatuves notiekošo vērot bija interesanti. Kad iestudējums «izrausies» no pirmizrādes satraukuma pinekļiem, tas kļūs vēl atraisītāks un dzīvāks.
Palīdzēt visiem un visur
Paula Putniņa luga «Debešķīgā tikšanās sievietībā» sarakstīta pirms desmit gadiem. Profesionālajos teātros tā nav iestudēta, skatītājiem to izrādīt izvēlējušās vien dažas amatierkopas.
Šī luga diezin vai uzskatāma par P. Putniņa daiļrades augstāko sasniegumu. No divām galvenajām sižeta līnijām – pārspīlēts feminisms un milzu palīdzēt gribēšana jebkuram un jebkad – autors nav spējis radīt vienotu veselumu. Īsti tas nav izdevies arī iestudējuma režisorei I. Hegenbartei.
Donicellas – pensionāres, kura pārņemta ar «pasaules lāpīšanu», palīdzēšanu visiem, kam vajag un kam nevajag, – lomā Līga Bukša. Viņa ļoti apzinīgi cenšas spēlēt gādīgo sievasmāti, taču šī pārspīlētā centība, skaļums un emociju izpausmes versija «rokas un kājas pa gaisu» dažbrīd ir pārāk uzspēlēta. Tādēļ interesanti būtu redzēt, kā ar šo ārēji skaļo, tomēr emocionāli smalko lomu tiek galā cita aktrise Austra Gulbe.
Piens un asinis
Bauskas Tautas teātrim, šķiet, ir sava prīma – Līga Druviņa. Feministes, kultūras personas Benāras lomu viņa atveido pilnībā. Varētu gribēt vienīgi nedaudz vairāk skarbuma feministes tēlā un valšķīguma ainās, kad jāpavedina biklais jauneklis Ansis (Dāvis Zāģers), kā arī patiesāku mīlošas sievas tēlojumu finālā.
Apzīmējumu «piens un asinis» kaimiņienes Baibiņas lomā patiesi atklāj Līga Milišuna. Ķermeņa plastika, roku kustības un acis lieliski papildina autora doto tekstu. Primitīvos instinktus Benāras vīrā viņai pamodināt nav nekādu problēmu. Vienīgi izrādes beigās šķiet, vai nu aktrisei, vai režisorei pietrūcis laika, izdomas rast tēlam pienācīgu vietu noslēguma kopainā.
Vēl viens mīlētājs
Bauskas Tautas teātris šajā izrādē uz skatuves ļāvis debitēt diviem jauniem aktieriem. Artis Červin-skis atveido Benāras vīru Digmāru – pēc dzīvas sievietes, nevis karojošas feministes un pārgudras profesores izslāpušu vīrieti. Nedaudz bikli izskan viņa izrādes sākumā sievai veltītais mīļvārdiņš – Nāriņa. Skarbāk un nicinošāk no viņa mutes gribētos dzirdēt arī oficiālo apzīmējumu – Benāra. Daudzveidīgāku emocionālo buķeti atklāt aktierim noteikti traucēja pirmizrādes drudzis, kas no zāles bija labi pamanāms.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Artis Červinskis atzina, ka teātri nav spēlējis kopš pamatskolas un tehnikuma laika. Taču tagad atkal uz skatuves jūtas lieliski un savai pirmajai lielajai lomai noteikti grib piepulcināt vēl. Bauskas Tautas teātra «galvenajam mīlētājam» Raitim Pavinkšnim, kurš šajā izrādē dublējas ar A. Červinski, ir cienīgs konkurents.
Grib būt aktieris
Enerģijas un izpausties gribas pārpilns šķiet vēl viens debitants, Iecavas vidusskolas 11. klases audzēknis Dāvis Zāģers. Puisis līdz šim sevi apliecinājis ārpusskolas aktivitātēs. «Bauskas Dzīvei» sniegtais skaidrojums par vēlmi savu dzīvi saistīt ar skatuvi ir kā apstiprinājums jaunieša centībai. Viņa atveidotā varoņa Anša ārējais veidols ir atrasts veiksmīgi, kopā ar režisori jāturpina to pilnveidot.
Par izrādē skatāmo Gunas Matvejas tēloto Anša draudzeni Grietu var teikt, ka te vēl daudz jāstrādā. Meitene cenšas, viņai jāpalīdz atraisīties, pārvarēt skatuves biklumu. Glupais profe-sors Tankelsons (Uģis Doner-blics) noteikti vajadzīgs Donicellai, arī lugas autoram sižeta finālam.
