Zemgales novada Bauskas rajona folkloras kopu atlases skate Iecavas kultūras namā notika piektdien, 3. decembrī.
Zemgales novada Bauskas rajona folkloras kopu atlases skate Iecavas kultūras namā notika piektdien, 3. decembrī.
Tajā vislielāko atzinību ieguva Svitenes pagasta folkloras kopa «Svitenīte», kas dibināta tikai pirms gada.
«Svitenīti» izveidoja Codes pagasta folkloras kopas «Dreņģeri» vadītāja Skaidrīte Kuķalka. «No sviteniešiem var mācīties dzīvīgumu un īstumu, kas viņiem īpaši piemīt, arī situācijas mākslu, spēju dzīvi reaģēt jebkurā pavērsienā. Viņi izpilda etnogrāfisku dziedājumu. Citās kopās kora dziedāšanas maniere ņēmusi virsroku,» sacīja žūrijas locekle Māra Mellēna no Latvijas Universitātes (LU) Etniskās kultūras centra.
Viņa un citi žūrijas locekļi – Aina Salmane (festivāla «Baltica» atklāšanas koncerta režisore), Signe Pujāte (E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs), Jānis Rozenbergs (Latvijas Folkloras krātuve) un Ernests Spīčs (LU Etniskās kultūras centrs) – uz festivālu «Baltica 2000» izvirzīja visas rajona folkloras kopas, kas piedalījās skatē. Tās bija: Bauskas tautas nama kopa «Trejupe», Vecsaules folkloras kopa, Codes pagasta «Dreņģeri» un Svitenes pagasta «Svitenīte». 2000. gada vasaras festivāla devīze saistās ar jūru, tāpēc folkloras kopas programmās izmantoja ūdens motīvu.
Pirmie skatē uzstājās visvecākā folkloras kopa «Dreņģeri». Tā Skaidrītes Kuķalkas vadībā darbojas jau kopš 1981. gada. Viņi atdarināja 92 gadus vecās codietes Annas Baltiņas dziedāšanas manieri.
1982. gadā sevi pieteica Vecsaules pagasta folkloras kopa Ināras Grēniņas vadībā. Vecsauliešu programmas vadmotīvs ir asaras. Viņi šādu izvēli pamatoja ar to, ka visas lielās upes un jūras sākas no asarām. Vecsauliešu folkloras kopa sevišķi atšķīrās, jo tajā piedalījās seši bērni.
1991. gadā rajonu ieskandināja «Trejupe» (vadītāja Aldona Sormule). Skatē baušķenieki apdziedāja akmeni un ūdeni. Šī bija pirmā uzstāšanās reize trejupietei, Bauskas pamatskolas skolotājai, Intai Pilickai. «Visu mūžu esmu dziedājusi koros un ansambļos. Atnācu uz folkloras kopu, jo tajā var gan dziedāt, gan dejot,» izvēli pamatoja Inta Pilicka.
«Folkloras kopu skates notiek ar mērķi katra novada rajonos atrast labākās kopas un novērtēt viņu izaugsmi,» teica Māra Mellēna.
Folklora ir kā maize. Bez tās var iztikt. Tikai, cik ilgi? Šādu retorisku jautājumu uzdeva M. Mellēna.
