Ar ieskaņu sarīkojumu «Mēs Bērnu aizsardzības dienai» vakar, 1. jūnijā, Bauskā sākās 2. starptautiskais bērnu deju festivāls «Bauska – 2000».
Ar ieskaņu sarīkojumu «Mēs Bērnu aizsardzības dienai» vakar, 1. jūnijā, Bauskā sākās 2. starptautiskais bērnu deju festivāls «Bauska – 2000». Par gatavošanos svētkiem stāsta festivāla direktors Dzintars Zeibots.
Tu esi Bauskā sapulcinājis ap pusotra tūkstoša dalībnieku. Viņus apzināt, visu ieplānot – tas ir milzu darbs. Kāpēc tu to veic?
– Dažbrīd man šķiet, ka es pats nezinu, kāpēc to daru. Tomēr ir vairāki pamatoti iemesli, kas liek domāt, runāt, skriet un darīt. Es gribu, lai mūsu dejotāji redz, kāds līmenis ir citur pasaulē. Lai apjauš, ka to var sasniegt tikai ar lielu un neatlaidīgu darbu. Esmu uzaicinājis talantīgas un daudzos festivālos augstu novērtētas ārzemju deju kopas. Ar lepnumu varu teikt, ka Bauska pašlaik ir pilsēta, kurā visaktīvāk darbojas dažādi bērnu deju kolektīvi. Spēja nodrošināt liela festivāla koncertprogrammu ar māksliniekiem ir apliecinājums iepriekš minētajam apgalvojumam. Protams, svarīgi, ka šis festivāls dos peļņu tirgotājiem, sabiedriskās ēdināšanas darbiniekiem. Jāvēl tikai, lai viņi būtu tam gatavi. Vairākums ārzemju viesu dzīvos baušķenieku ģimenēs. Bērni varēs sadraudzēties, uzzināt vairāk par citām zemēm un tajās dzīvojošu ļaužu tikumiem.
Kāda bija baušķenieku atsaucība, izmitinot pie sevis ciemiņus?
– Man ir lieliska iespēja salīdzināt. Pirms pāris gadiem ar lielām grūtībām izdevās sameklēt naktsmītni pārdesmit dejotājiem no Sanktpēterburgas. Šogad no aptuveni 400 ārzemju viesiem vairāk nekā 300 dzīvos baušķenieku ģimenēs. Nesen kādā mēģinājumā estrādē pie manis pienāca rumāņu izcelsmes baušķenieks un piedāvāja uzņemt un palīdzēt dejotājiem no Rumānijas. Apiņu sākumskola Codes pagastā atsaucās uz manu aicinājumu un atvēlēja telpas dejotājiem.
Vai saņēmi palīdzību arī no firmām un uzņēmumiem?
– Protams, festivālam ir atbalstītāji un labvēļi: pašvaldības, skolas, uzņēmumi. Paldies visiem! Viņu vārdi skatāmi reklāmās. Jājautā tikai, cik daudz viņu ir. Pērn novembrī izsūtīju vairāk nekā simt piedāvājumu Zemgales firmām sadarboties un atbalstīt šo festivālu. Atsaucās pāris uzņēmēju no Bauskas.
Par spīti visam, festivāls tomēr notiek. Ko mēs tajā varēsim redzēt?
– Šodien Bauskā ierodas ārzemju kolektīvi. Viņi iekārtosies, notiks pirmie mēģinājumi. Intensīva darba diena būs arī rīt. Interesanta koncertprogramma paredzēta Korfa dārzā. Dejotāju krāšņos tērpus un stalto stāju pilsētnieki varēs vērot svētku gājienā, bet vakarpusē būs koncerts Pilskalna estrādē. Ir domāts arī par mazo mākslinieku atpūtu un izklaidi. Ekskursijās būs iespēja aplūkot rajona skaistākās vietas, vakaros dalībniekiem paredzētas diskotēkas. Svētdien iecerēta kolektīvu radošā darbnīca. Ar bērniem strādās Bauskas amatu meistari: keramiķe Tija Bušmane, amatnieks Valdis Žeikars, ādas apstrādes speciāliste Daila Feldmane, aerobikas meitenes Ilva Vansoviča un Aiva Rauda, arī daudzi citi. Apliecinājums tam, ka dejotāji prot skaisti zīmēt, veidot un dziedāt, būs skatāms izstādē. Ārzemju bērni pirmdien dosies ekskursijā uz Rīgu. Deju kolektīvu vadītājiem paredzēta tikšanās Bauskas Domē. Es ceru, ka no festivāla visi mājās atgriezīsies patīkami noguruši un iespaidiem bagāti.
Tu sacīji, ka Bauskas rajonā ir daudz bērnu deju kopu. Kas par to liecina?
– Vakardienas koncerts. To iecerot, es šaubījos, vai pieteiksies pietiekami daudz mākslinieku. Dejotāju, arī dziedātāju un mazo aktieru atsaucība mani patīkami pārsteidza.
Te būs tik daudz bērnu no dažādām valstīm. Vai tevi nesatrauc saziņas valodas problēma?
– Nekādu problēmu nebūs. Festivāla oficiālā valoda ir latviešu. Darba valoda mēģinājumos būs pirkstu valoda. Bet, piemēram, Slovakijas ansambļa «Borinka» vadītāja man faksu atsūtīja latviešu valodā. Varu apgalvot, ka festivālā valdīs dejas un draudzības valoda.
