Ar ko latvietim asociējas Filadelfija? Pirms aizdošanās turp es uzreiz varēju nosaukt hokeja komandu «Philadelphia Flyers», zināju, ka vēsturiski tā ir pirmā ASV galvaspilsēta un ka ir «Oskara» balvas saņēmusī filma «Filadelfijas ielas».
Ar ko latvietim asociējas Filadelfija? Pirms aizdošanās turp es uzreiz varēju nosaukt hokeja komandu «Philadelphia Flyers», zināju, ka vēsturiski tā ir pirmā ASV galvaspilsēta un ka ir «Oskara» balvas saņēmusī filma «Filadelfijas ielas».
Vēl domāju, ka tā ir Pensilvānijas štata galvaspilsēta, bet pieņēmums bija aplams (galvaspilsēta ir «neievērojamā» Harisburga).
Nācijas dzimšanas vieta
Kvēkeru pilsēta, Brālīgas mīlestības pilsēta, Revolūcijas šūpulis un Nācijas dzimšanas vieta – tie ir epiteti, kādi gadu gaitā piedēvēti Filadelfijai. Pilsētu 1682. gadā nodibināja kvēkers Viljams Pens. Viņš un pirmie apmetnē ieradušies kolonisti bija kvēkeri (reliģiskas kristiešu kopienas locekļi no Anglijas, kurus Anglijas valdība un anglikāņu baznīca vajāja. Tāpēc daudzi emigrēja uz Ziemeļameriku). Viljama Pena vārds ir arī Pensilvānijas štata nosaukuma pamatā. Filadelfija un Pensilvānijas štats bijusi apmešanās vieta, kurā dažādu uzskatu un reliģiju cilvēki varēja brīvi iedzīvoties un brālīgi satikt.
Tieši Filadelfijā 1776. gada 4. jūlijā tika pieņemta un pasludināta Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija (neatkarībai no britu kolonizācijas). No 1776. līdz 1800. gadam šeit bija amerikāņu nācijas valdības sēdeklis – līdz laikam, kad par ASV galvaspilsētu kļuva Vašingtona.
Vēsture Filadelfijā skatāma Neatkarības parkā, kas ir milzīgs reģions pilsētas centrā ar visām nozīmīgajām būvēm, saglabātajām bruģa ieliņām. Tiek piedāvāta iespēja apmeklētājiem noskatīties filmu par Neatkarības deklarācijas sagatavošanu, par tās pasludināšanu. Šķiet, visprecīzākais apzīmējums filadelfiešu (un vispār amerikāņu) attieksmei pret vēsturi ir izsakāms ar vārdiem – viņi to lolo. Un lolo visu, nenojaucot un nenīdējot arī nepatīkamo vai kādā laikposmā nepieņemamo…
Cēlais un vardarbība līdzās
Filadelfijā ir viens miljons 600 tūkstoš iedzīvotāju. Tā, protams, ir arī ļoti mūsdienīga, rosīga pilsēta. Īstenībā, tāpat kā visas Savienotās Valstis, – lielu kontrastu pilsēta.
Ir rajoni, kurus tūristiem nelabprāt rāda, jo tajos nav tāda cēluma, skaistuma, miera un drošības kā centrālajā Neatkarības parkā… Ir rajoni, kurus dēvē par melno geto. Kolēģe no Lensdeilas avīzes «The Reporter» mani lielā ātrumā ar auto «izrāva» pa vienu tādu rajonu. Tika pieteikts aizslēgt durvis, aiztaisīt logus un iebraukt tur atļāvāmies vien dienas gaismā. Bija nedaudz baismi – tāds iespaids, it kā karš būtu pāri gājis, ēkas pusgruvušas, pusdegušas, stiklu vietā finieri, kartons vai skārda gabali (arī Latvijā redzētas ainas, varbūt mums nekas īpašs, bet bagātajā Amerikā…). Vietējie iedzīvotāji «nepiederīgos» nopēta ar klaji neuzticīgiem skatiem. Ļoti bieži patrulē policijas automašīnas. Kolēģe Linda pati dzīvojusi namā, kas atradies netālu no geto rajona. «Naktīs sākām dzirdēt šāvienus pārāk bieži un pārāk tuvu, pārcēlāmies dzīvot prom no Filadelfijas uz Lensdeilas apkārtni,» stāstīja Linda.
Nesen saņēmu vēstuli, ka nogalināts avīzes «The Philadelphia Daily News» žurnālists. Viņu pilsētā pie veikala vakara stundā nodūris kāds it kā laupīšanas nolūkā. Pilnīgi noteikti būtu jāiegaumē, ka ASV pilsētās katram jāzina sava vieta. Nerakstīts ir likums – uzturies tur, kur uzskati sevi par piederīgu, tad arī būsi drošībā.
Rokiju Mākslas muzejā neielaiž
Kad būsit Filadelfijā (no Ņujorkas ar vilcienu tikai pusotras stundas brauciens, pašlaik lidmašīnas biļete no Rīgas caur Helsinkiem uz Ņujorku un atpakaļ maksā 450 dolāru), jāapmeklē arī iespaidīgais Mākslas muzejs. Amerikāņi jums, protams, vispirms rādīs milzīgās muzeja kāpnes, pa kurām skrējis Silvestrs Stallone vienā no «Rokija» filmām. Šim notikumam par godu kāds mākslinieks izveidojis arī Rokija (Stallones) skulptūru un vēlējies to ievietot Mākslas muzejā. Tur gan strādājot mākslas lietpratēji, nevis amerikāniskās subkultūras atbalstītāji, tāpēc atteikušies Rokiju pieņemt. Bet to, vienalga, varat apskatīt pie Filadelfijas sporta centra – Amerikā visu saglabā un noliek pie vietas, tur pieminekļi nemētājas atkritumu kaudzēs pie mazdārziņiem…
Filadelfiju nedrīkst atstāt, iekams nav nogaršots šīs pilsētas «nacionālais» ēdiens – siera steiks. Vilšanās liela, jo tas nebūt nav steiks mūsu izpratnē. Tā ir kapāta un garšīgi sagatavota liellopa gaļa kopā ar sieru, bet… sataisīta kā milzīga sviestmaize ar neiztrūkstošajām baltmaizes šķēlēm. Vēl Filadelfijā ir īpašie sāļie kliņģerīši un saldās kūciņas, ko ražo rūpnīcā «Gardā kūka». Līdz smieklīgumam raksturīgi Amerikai! Kas mums te par nepievilinošiem nosaukumiem – «Bauskas piens», Maizes kombināts. Bet kāda garša būtu kefīram, ja to ražotu «Gardais piens»!…
Fakti
Ar Filadelfiju asociējas daudz notikumu un jaunievedumu, kas ASV vai Pensilvānijas štatā ir «pirmie»:
pirmā publiskā skola 1689. gadā;
ASV pirmā avīze tieši šajā pilsētā 1719. gadā;
pirmā publiskā bibliotēka, ko Bendžamins Franklins nodibināja pilsētā 1731. gadā;
Amerikas pirmā slimnīca 1755. gadā;
pirmais Kontinentālais kongress 1774. gadā;
pirmais Amerikas karogs 1777. gadā;
Pensilvānijas štata pirmā komerciālā televīzijas stacija 1941. gadā un vēl daudz šādu «pirmo».
