Šogad pašvaldību investīciju projektiem no valsts budžeta mērķdotācijām nolemts piešķirt tikai 3,96 miljonus latu, kas ir par desmit miljoniem latu mazāk, nekā prasījusi Latvijas Pašvaldību savienība.
Šogad pašvaldību investīciju projektiem no valsts budžeta mērķdotācijām nolemts piešķirt tikai 3,96 miljonus latu, kas ir par desmit miljoniem latu mazāk, nekā prasījusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Pārspīlēts taupības režīms
Sarunā ar vairāku rajona pašvaldību vadītājiem «Bauskas Dzīve» uzzināja, ka pašlaik jau tā grūtā situācija laukos draud pārvērsties par īstu bēdu ieleju. Šādā taupības režīmā naudas var nepietikt pat pašam nepieciešamākajam, nerunājot nemaz par investīcijām infrastruktūras attīstībai.
«Ja nekas nemainīsies, domāju, ka situācija būs ļoti nopietna. Svitenes pagasts sadarbībā ar Rundāles, Gailīšu, Īslīces pagastu iesnieguši kopīgi gatavotu projekta pieteikumu pašvaldību ūdenssaimniecību attīstībai. Varējām cerēt, ka šogad sāks īstenoties kopprojekta pirmā kārta (projektēšanas darbi), kuras izmaksas gan ir tikai 15 tūkstoš latu. Bet nu ir skaidrs, ka mūsu cerības ir veltīgas. Nepietiks līdzekļu jau sāktiem projektiem.
Domāju, ka valdības izsludinātais taupības režīms ir stipri pārspīlēts. Vai tiešām mūsu valstī vairs neko neražos, vai mūsu ieņēmumi būs tik zemi?» viedokli pauda Svitenes pašvaldības vadītāja Genovefa Lapsa.
«Valdības politika it kā ir vērsta uz lauku attīstību, bet mērķdotāciju samazinājums par desmit miljoniem liedz reālu iespēju šo mērķi īstenot. Vietējo pašvaldību darbu stipri iespaido tas, ka valsts budžets tiks pieņemts visai vēlu,» atzina Stelpes pagasta priekšsēdētājs Elmārs Jukonis.
Investē nākotnei
«Raugoties uz pagājušo gadu, redzams, ka, piemēram, Vecsaules pagasts investējis vairākus tūkstošus latu piecus un sešus gadus vecu bērnu mācību telpas izveidei, esam samaksājuši 800 latu par zibensnovedēja ierīkošanu, lai pilnvērtīgi varētu darboties interneta pieslēgums. Līdzekļi ieguldīti arī informācijas centra izveidē, bet zināms, ka lauku cilvēki ar internetu perfekti pratīs darboties pēc kāda laika. Šie tēriņi budžetā nebija ieplānoti. Tās ir investīcijas nākotnē.
Jārod risinājums Jaunsaules skolas nākotnei. Šajā situācijā projektu varam rakstīt, bet rezultātu nebūs. Aiz manis stāv cilvēki, un, ja būs nepieciešamība palīdzēt, man jārod risinājums. Domāju, ka pašlaik esam pretrunīgā situācijā pret valsti un cilvēku. Lauciniekam nav citur, kur lūgt palīdzību, kā vien savā pašvaldībā. Taupības režīms ir pretrunīgs,» tā Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Cielavs.
Pārskatīs, kā tiek izvērtēti projekti
«LPS vadība vakar, 28. janvārī, tiekoties paplašinātajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē, piedāvāja iekļaut kā prioritāru papildu finansējumu pašvaldību investīcijām jūnijā plānotajos budžeta grozījumos. Sastādot šī gada budžetu, pašvaldību kredītiem ieteica piešķirt lielāku limitu,» informēja LPS preses sekretāre Olga Kokāne.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas preses sekretāre Dace Zvirbule sacīja: «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters ir pašvaldību pusē un pieprasījis Finanšu ministrijai sniegt skaidrojumu, kā notikusi pašvaldību projektu vērtēšana un pieprasītā valsts investīciju finansējuma samazināšana. Administratīvi teritoriālās reformas realizēšana nevar notikt bez valsts atbalsta programmu īstenošanas un valsts investīcijām pašvaldību projektiem.»
***
Fakti
Valsts mērķdotācija pašvaldību investīciju projektos nepieciešama skolu remontiem, siltumtīklu, ūdenssaimniecību rekonstrukcijai, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai u. c.
Pēc LPS pieprasījuma pašvaldībām šogad nepieciešamo investīciju apjomam vajadzētu būt vismaz 14,7 miljoniem latu;
tajā skaitā novadu pašvaldību attīstībai nepieciešamie līdzekļi ir apmēram četri miljoni latu.
