Dāviniete Evita Naumenko dzīvo Lielbritānijā un neplāno pārcelties uz Latviju.
Pirms vairākiem gadiem Naumenko ģimenei Latvijā bija grūti atrast darbu, tāpēc izmantots piedāvājums strādāt Lielbritānijā. Par atgriešanos dzimtenē viņi nedomā, un «Brexit» ģimeni nebiedē.
Evitas Naumenko dzimtā puse ir Bauskas novada Dāviņu pagasts. Vidējo izglītību viņa ieguvusi Vecumnieku novada Misas vidusskolā. Pēc tam kādu laiku strādājusi un 2011. gadā pārcēlusies uz Lielbritāniju.
Strādā savā lauciņā
Ar ārzemēm paveicās, uzskata Evita. Vīram Igoram Naumenko paziņas piedāvājušas darbu Lielbritānijā, un ģimene pēc pāris mēnešiem viņam pievienojusies. «Latvijā strādāju birojā, tāpēc nevēlējos svešumā mazgāt traukus vai kopt istabas. Iebraucējam nav viegli «ielēkt» savā lauciņā, tomēr mēģināju, man paveicās – īstajā laikā biju īstajā vietā. Ieraudzīju darba sludinājumu, izturēju interviju, un mani pieņēma,» atceras Evita.
Sākumā dāviniete nelielā uzņēmumā strādājusi par biroja vadītāju. Pamazām nākuši klāt papildu pienākumi – pēc pāris nostrādātiem gadiem veidojusi apgaismojuma dizainu, gādājusi par iepirkumiem un veikusi grāmatvedes darbu. «Iegūta daudzpusīga pieredze – tāds ir mazo uzņēmumu pluss,» smaidot rezumē bijusī dāviniete.
Atelpas brīdis
Pēc piecu gadu nepārtraukta darba tagad paņemta atpūtas pauze. Daudz laika prasa bērni – meita Denēza un dēls Dominiks. Puika piedzimis Lielbritānijā. «Rūpējoties par bērniem un māju un neklātienē studējot, jutu, ka drīz «pārdegšu», man vajadzēja pauzi. Vīrs mani ļoti atbalsta. Tagad vairāk laika veltu bērniem un studijām, tomēr drīz plānoju atgriezties darba tirgū, man vajag izaicinājumus,» atzīst Evita.
Dāviniete spriež, ka cilvēki svešumā ir citādāki: «Ļaudis te ir atvērtāki un pozitīvāki, ar viņiem varu labi pavadīt brīvo laiku. Ir iets trakā nakts pārgājienā, vākti līdzekļi labdarībai, dzerta tēja un «uzsista klačiņa».»
Evita svešumā cenšas iegūt bakalaura grādu. «Ir īsts izaicinājums apgūt inženiera specialitāti, mācoties svešvalodā. Bieži atceros nu jau viņsaulē aizgājušo Misas vidusskolas fizikas skolotāju Jāni Vizuli. Stāvēdams klases priekšā, viņš sacīja: «Nu nevajadzēs jums nevienam to fiziku!» Taču izrādās – vajag gan!» stāsta E. Naumenko.
Bērni runā angliski
Atgriezties Latvijā ģimene neplāno. «Mūsu dzīve šeit ir nostabilizējusies. Esam laimīgi, reizi gadā ierodoties Latvijā, satiekot draugus un radus. Bērniem tur ļoti patīk, bet mēs redzam, ka cilvēkiem dzimtenē klājas grūti,» saka bijusī dāviniete.
Visgrūtāk atgriezties būtu bērniem. «Denēza saprot, runā un lasa latviski, bet ne tik labi kā bērni viņas vecumā Latvijā. Dominiks saprot, bet nerunā latviski. Abiem pirmā valoda ir angļu. Denēza iegāja klasē, tikpat kā nemaz neprotot angļu valodu. Skolotāji ar viņu daudz strādāja, un pēc sešiem mēnešiem meitene brīvi runāja,» atceras Evita.
Viņa šaubās, vai Latvijā ar tikpat lielu centību varētu aizpildīt valodas zinību «robus». «Lielbritānijas izglītības sistēma ir efektīvāka, tomēr ļoti daudzas Latvijā izmantotās metodes ir labākas. Diezgan bieži apjaušu, ka man bija vieglāk apgūt atsevišķu mācību vielu. Latvijā jāsakārto sistēma, jo skolotāji, strādājot garas stundas, nesaņem atbilstīgu atalgojumu un nejūt motivāciju «vilkt jūgu» – strādāt pēc stundām, palīdzot skolēniem,» vērtē E. Naumenko.
Pozitīvu tendenču nav
Bijusī dāviniete atzīst, ka situācija Latvijā neveicina domas par atgriešanos: «Maksājot nodokļus, cilvēkiem jājūt, ka viņu iemaksas tiešām novirzītas pareiziem mērķiem. Latvijā tā nav, nevar just, ka valsts rūpējas par iedzīvotājiem. Salīdzinot sociālās garantijas, skolu sistēmu un medicīnu abās valstīs, neredzu nevienu iemeslu, lai atgrieztos dzimtenē. Jā, daudzas lietas Latvijā ir krietni labākas, bet tās manā prioritāšu sarakstā diemžēl ir zemākā pozīcijā.» E. Naumenko gan neesot nojausmas, kas jāmaina, lai situāciju uzlabotu. Latvijā neesot manāmas pozitīvas tendences, tāpēc nevarot domāt par pārmaiņām nākotnē.
Evita stāsta, ka ir jauki būt kopā ar radiem un paziņām, taču redzētais vieš pesimismu: «Latvijas laukos klājas traki – darba maz, algas niecīgas. No laukiem aizbraukuši visvairāk cilvēku. Tur valda pamestība un nolemtība. Apbrīnoju tos, kas vēl cīnās.»
Replika uz jautājumu par Latvijas valdības popularizēto reemigrācijas plānu ir īsa: «Neko nemanīju. Varbūt tāpēc, ka par iespēju atgriezties neinteresējāmies.»
Piedalās vietējās vēlēšanās
Evita atklāj, ka «Brexit» lielu uztraukumu nerada: «Ir divas frontes, katra ar saviem argumentiem. Pagaidām manā apkārtnē viss pieklusis. Latvieši strādā un ir pārliecināti, ka viņus neizdzīs. Būs interesanti redzēt, kā dzīve turpināsies pēc «Brexit». Pārmaiņas būs, un mēs pielāgosimies.»
E. Naumenko sekojot līdzi Latvijā notiekošajam, bet neesot politiski aktīva. ES dalībvalsts pilsone ar pastāvīgo uzturēšanās adresi Lielbritānijā var piedalīties vietējās pašvaldības vēlēšanās. «No Latvijas jūtos attālināta. Pat nezinu, par ko balsot Saeimas vēlēšanās. Piedalos pašvaldības vēlēšanās Lielbritānijā. Mēs vietējās vēlēšanās drīkstam izteikt viedokli. Reizēm gribas vilkt paralēles ar nepilsoņiem Latvijā, kam pat pašvaldības vēlēšanās nav balsstiesību,» spriež Evita.
