Bauskas biedrības «Meistars Gothards» pārstāves Inga Krolle un Velda Miziša īsteno projektu «Pētījums: vizuālās mākslas mākslinieki Bauskas apkārtnē no 19. gadsimta sākuma līdz mūsdienām». Projektu atbalsta Zemgales plānošanas reģions, valsts akciju sabiedrība «Latvijas Valsts meži», Valsts kultūrkapitāla fonds un Bauskas novada dome.
Nav apkopotu materiālu
Pētniece Inga Krolle pamato projekta nepieciešamību: «Līdz šim nav bijis neviena izsmeļoša pētījuma par Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada gleznotājiem, grafiķiem un tēlniekiem, kā arī viņu darbiem. Fragmentāra informācija atrodama Bauskas Centrālās bibliotēkas (CB) novadnieku datubāzē un Bauskas muzejā, bet diezgan plašs materiālu klāsts ir daudzu pagastu bibliotēkās. To vadītājas ir ļoti atsaucīgas un labprāt dalās ar viņu iestādēs esošiem materiāliem. Pagastu bibliotēkas mums ir kļuvušas par informācijas meklēšanas ceļa rādītājām.
Projekta galvenais uzdevums ir savākt, sistematizēt un apkopot ziņas par māksliniekiem, kuri Bauskā un apkārtnē darbojās līdz Otrajam pasaules karam, kā arī 20. gadsimta 50. – 70. gados.»
Biedrības dalībnieces apņēmušās pētīt arī laikabiedru – mūsdienu mākslinieku – daiļradi. Ziņas par savu radošās attīstības ceļu viņi sniegs paši, turklāt informācijas ir ļoti daudz arī dažādos drukātajos un elektroniskajos medijos.
Galvenā uzmanība 45 autoriem
Inga kopā ar Bauskas muzeja mākslas nodaļas vadītāju Ilgu Balodi un citiem vietējiem mākslas vēstures speciālistiem ir izveidojusi mākslinieku orientējošu sarakstu, kas pētījuma procesā papildinās. Pašlaik pētnieču uzmanības fokusā ir 45 profesionāli mākslinieki, kuri izvēlēti pēc vienotiem kritērijiem. Tā ir aktīva radošā darbība, sabiedriskās aktivitātes un autoru mākslas mantojuma nozīmīgums sabiedrībā. Projekta noslēgumā pētījums, ko veidos informatīvā sadaļa un mākslas darbu fotogalerija, elektroniskā formātā tiks nodots Bauskas muzejam.
Šis projekts ir izpētes pirmais posms. Inga uzsver: «Mūsu mērķis ir izdot publiski pieejamu digitālu kopkatalogu par Bauskas un apkārtnes māksliniekiem. Esam nolēmušas piedalīties arī projektu nākamajā konkursā, lai nodomu īstenotu.»
Personu un iestāžu iesaiste
Lielu atbalstu sniedza Bauskas CB vadošā speciāliste Ērika Pelcere, iepazīstinot ar pētījumam svarīgāko bibliotēkas abonēto datubāzu lietošanu. Inga atzīst, ka datubāzes periodika.lv, letonika.lv un news.lv ir kā negaidītu dārgumu krātuves. Papildu materiālus, kas nav atrodami šajās vietnēs, pētniece pasūta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Neatsverams atbalsts pētījumam saņemts no daudzām privātpersonām gan Bauskā, gan citviet. Inga min baušķeniekus Liju Kārkliņu, Laimoni Šulcu, Ilzi Rigerti, Viju Cerusu, Rūtu Gravu, Hertu Slimpi, tēlnieka Mārtiņa Zaura meitu Māru Puķīti, ieinteresētus cilvēkus Viesītē, Talsos, Jelgavā, Rīgā un Intu Purvs Kanādā.
Jēzus rudzu laukā
Iztaujāta par projekta negaidītiem pavērsieniem un atklājumiem, Inga atbild: «Nespēju iedomāties, ka pētniecība var būt tik aizraujoša, jo agrāk ar to nenodarbojos. Katra jauna ziņa mani paceļ kā spārnos. Pašlaik mana lielā veiksme ir Bauskas mākslinieka Bernharda Rozena dzīves un daiļrades pētījumi. Tas ceļš pavērās gluži negaidot – no viena cilvēka pie cita un vēl kāda. Līdz šim Rozens bija zināms tikai ārkārtīgi šaurā lokā. Par viņu stāstīja cilvēki, kas daudzās paaudzēs dzīvo Bauskas Pilskalna ielā, bet pētījumu ķēdīte mani aizveda pie baušķenieces Lijas Kārkliņas – gleznotāja radinieces. Viņas atmiņās ir necerēti daudz nezināmu mākslinieka dzīves faktu un ziņu par viņa gleznām. Tagad lūdzu sabiedrības atbalstu Bernharda Rozena darba «Jēzus rudzu laukā» atrašanās vietas noskaidrošanai. To, kā Lija šo darbu raksturoja, nespēju aizmirst. Viņa stāstīja par vārpu zeltaino starojumu, kas gluži kā oreols apņem Kristu. Varbūt šī kompozīcija atrodas kādā luterāņu draudzes namā Latvijā, varbūt – privātīpašumā? Būtu laimīga, uzzinot, jo sakrālās gleznas Rozena daiļradē ir unikālas.»
Molberts labās rokās
Bernhards Rozens, būdams 20. gadsimta pirmās puses slavenā meistara Jāņa Roberta Tilberga meistardarbnīcas absolvents, galvenokārt gleznoja akadēmiskus pasūtījuma portretus, bet brīvajā laikā – ainavas un klusās dabas. Pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā Rozens varēja pelnīt iztiku Bauskā tikai ar vienkāršiem darbiem, toties gleznošana kļuva par dzīves īsto piepildījumu skarbajā situācijā.
Ļoti interesants fakts atklājās pētījumā. Nesen Bernharda Rozena atraitne Herta Slimpe pastāstīja Ingai, ka sava dzīvesbiedra molbertu pirms gadiem 25 uzdāvinājusi saviem toreizējiem jaukajiem Pilskalna ielas nama kaimiņiem – māksliniekiem Dairim un Inesei Hofmaņiem. Inese bija jaundibinātās Bauskas mākslas skolas pirmā direktore, viņa un Dairis bija arī pirmie pedagogi. Hofmaņu ģimene jau labu laiku dzīvo Rīgā un ir Latvijā pazīstami izcili mākslas grāmatu maketētāji un dizaineri. Inese pirms diviem gadiem saņēma Latvijas labākās mākslinieces balvu grāmatniecības nozarē.
Sabiedrību aicina atsaukties
Inga bažījas, ka tomēr dažu savulaik Bauskā un Latvijā atzītu 20. gadsimta pirmās puses mākslinieku dzīvesstāstus un radošos sasniegumus ne interneta datubāzēs, ne novadnieku atmiņās nemaz tik viegli nevar rekonstruēt. Īpaši tas atteicas uz talantīgo baušķenieku Pēteri Zuti, kas 1945. gadā pazuda bez vēsts. 1944. gada bombardēšanā Jelgavā vairākums viņa darbu sadega. Toties dažas viņa izcilas gleznas un grafikas atrodas autora radinieku kolekcijās. Arī Jelgavas Ģ. Eliasa mākslas muzejā ir viņa darbs.
Tiek lūgti atsaukties arī Bauskas mākslinieka Voldemāra Mīlgrāvja tuvinieki, draugi un darbu īpašnieki. Kultūrvēsturiskajam pētījumam ļoti nozīmīgs ir ikviens fakts vai atmiņu epizode.
