Īslīciete Baiba Paozola šī gada «Eirovīzijas» konkursā bijusi fona dziedātāja grupai «F.L.Y.».
Īslīciete Baiba Paozola šī gada «Eirovīzijas» konkursā bijusi fona dziedātāja grupai «F.L.Y.».
Līdz 9. klasei Baiba Paozola mācījusies Bauskas 1. vidusskolā, arī pilsētas Mūzikas skolā, pēc tam Rīgas 45. mūzikas novirziena vidusskolā. Kādā no konkursa «Aprīļa pilieni» koncertiem viņa sastapusies ar Gunāru Kalniņu. Tad arī menedžere Dace Paula uzaicinājusi Baibu Gunāram par fona dziedātāju «Eirovīzijas» nacionālajā atlasē.
Kad šīgada «Eirovīzijas» konkursam grupas «F.L.Y.» menedžere Dace Paula lūkoja fona dziedātājus, viņa atkal izvēlējās Baibu Paozolu. Trešā reize jaunietei bija veiksmīga. Iegūta pirmā vieta Latvijas konkursā un iespēja piedalīties «Eirovīzijas» lielajā sarīkojumā 24. maijā.
«Latvijā ir maz profesionālu izpildītāju, kuri spētu pilnvērtīgi veikt fona dziedātāja pienākumus. Visi uzreiz grib kļūt par solistiem. Es mācos, pilnveidoju balss īpašības, tādējādi krājot kapitālu nākotnes solistes karjerai. Līdz tai es gribu izaugt pati, nevis lai mani paņem un pāris mēnešos izveido par zvaigzni. Uz skatuves fona dziedātāji nav tikai tādi aizmugurē stāvētāji, kuri ritmā kustas un kaut ko dungo. Mēs neesam nenozīmīgi melni punktiņi, bet gan veicam svarīgu uzdevumu, noturam pamatmelodiju, radām balss fonu solistiem, lai viņi varētu labāk izcelties, brīvāk justies,» pašapzinīgi vēsta Baiba.
Varbūt atceramies 1. februāri un Ventspili. Vai bija daudz mēģinājumu? Kāds bija konkursantu noskaņojums?
– Mēģinājumu bija daudz, varbūt pat pārāk daudz, tie nogurdināja. Mēģinājumos reti kurš dzied ar pilnu atdevi, vairāk tiek pārbaudīta tehnikas funkcionēšana. Visi konkursa dalībnieki bijām ļoti draudzīgi. Nakti pirms sarīkojuma pavadījām viesnīcā. Vajadzēja kārtīgi izgulēties, bet, iekārtojušies viesnīcā, visi sanācām kopā. Pāris stundiņu paskrēja nemanot.
Grupai «F.L.Y.» nācās savu dziesmu izpildīt trīs reizes. Vai sajūtas katru reizi bija citādas?
– Mēs, fona dziedātāji, uztraukumu nejutām, solisti gan līdz uziešanai uz skatuves bija saspringti. Pirmajā reizē sarunājām – darām, ko varam. Dziedot otro reizi, centāmies visu izpildīt maksimāli labi. Trešā reize, kad mūs uz skatuves izsauca kā uzvarētājus, bija tāda kā jokošanās. Dziedājām, sasaucāmies ar publiku, lēkājām, rokās sadevušies.
Pēc uzstāšanās uzreiz bija intervijas, vairāk uzmanības pievēršot solistiem. Noslēguma bankets pērn bija labāks, tajā Marija rīkoja šovu. Šogad jutāmies ļoti noguruši.
Izvērtē visus trīs «F.L.Y.» solistus!
– Man patīk, kā Jana strādā. Viņa vienīgā saprot, ko nozīmē darbs. Lauris visu laiku saka: «Nu vēl vienu reizi, un tad viss!» Viņš sevi negrib mocīt, galvenais, ātri visu padarīt, un miers. Bet Jana liek pamēģināt vēl to un to, pieslīpēt kādu noti, kustību. Jana trio notur stingrās rokās. Mārtiņš ir tāds neitrāls, ja dziedam, tad dziedam. Viņš vairāk ir noskaņojuma cilvēks. Strādājot galvenā ir Jana, bet uz skatuves dominē Mārtiņš. Ja kādam vaicā, tad viņš atbild, smejas, rada šovu. Tas viņam padodas brīvi, neuzspēlēti. Janai ir ļoti laba balss, kuru vēl var izkopt. Savulaik viņa bijusi fona dziedātāja. Mārtiņam ar vokālu ir, kā ir, viņš ir vairāk «šovmens», dod ārā no dvēseles, bet ne īpaši strādā ar balsi. Kā sanāk, tā dzied, toties no sirds. Lauris, sākot izpildīt Mārtiņa dziesmas latviešu valodā, manuprāt, sevi atklāj pilnībā. Dziedot angļu valodā, viņam zuda tembrs, nokrāsa.
Kā vērtē grupas «F.L.Y.» dziesmu «Hallo from Mars»? Kāpēc tā uzvarēja?
– Šogad emocionāli jutos daudz pacilātāk nekā pērn. Piekrītu kritiķu dažādam vērtējumam, tomēr «Eirovīzijai» šī dziesma ir īsti piemērota. Ja solisti konkursā saglabās to pašu šarmu, jauko koķetēšanu, kas bija vērojama 1. februārī Ventspilī, tad publika viņus pamanīs. Vai uzvarēs – grūti teikt. Nav zināmas citas dziesmas.
Vai 24. maiju un tam tuvākos datumus jau esi rezervējusi «Eirovīzijai»?
– Jā, skolā eksāmenus kārtošu pirms lielā notikuma.
Nokļūšana «Eirovīzijas» finālā ir panākums. Kuri cilvēki tevi vadījuši mūzikas pasaulē?
– Vispirms noteikti jāmin mamma un Mūzikas skolas pedagoģe Ingrīda Kalniņa. Kad es muku no Mūzikas skolas, tad viņas mani piespieda iet, mācīties, kārtot eksāmenus. Es viņām cirtu pretī: «Nekad nemācīšos tālāk mūziku! Nekad nebūšu skolotāja, jo ienīstu pedagogus kā sugu!» Kur es tagad mācos? Studēju Rīgas Pe- dagoģijas un izglītības vadības augstskolas Mūzikas fakultātes 1. kursā, apgūstu muzikālā pedagoga un ansambļa vadītāja, kā arī džeza vokālā pedagoga specialitāti.
Nevaru nepieminēt Nijoli Berezinu, kura palīdzēja daudz ko saprast, «Aprīļa pilienos» radīja iespēju satikt Gunāru Kalniņu un tādējādi nokļūt lielajā mūzikas pasaulē. Jāpiemin Māra Paltiņa, kas mani paņēma «Miljonā». Te es ļoti progresēju. Māra ar mani daudz strādāja, es sevi apjautu jau kā solisti. Vēl jānosauc menedžere Dace Paula. Viņa man rada iespējas uzstāties un arī kaut ko nopelnīt.
