Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā 22. janvārī ES lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers iepazīstināja ar Kopējās lauksaimniecības politikas reformas jaunajiem priekšlikumiem.
Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā 22. janvārī ES lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers iepazīstināja ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas jaunajiem priekšlikumiem. Otro reizi pusgada laikā.
Jauni priekšlikumi
Pirmoreiz komisārs F. Fišlers ar saviem Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pārveides plāniem iepazīstināja 2002. gada jūlijā, publicējot pārskatu par KLP reformu izpildi, un saņēma vairāku dalībvalstu pretestību.
Jau toreiz tika ierosināts tiešos maksājumus atdalīt no ražošanas un saistīt ar vides saglabāšanu, pārtikas drošību, dzīvnieku labturību. Bija paredzēts 20 procentu no tiešajiem maksājumiem pakāpeniski novirzīt lauku attīstībai. Tā kā dalībvalstu vadītāji oktobrī Eiropadomes Berlīnes sanāksmē nolēma esošo kārtību iesaldēt līdz 2006. gadam, Eiropas Komisijai nācās tos pārskatīt. Tagad Eiropas Komisija ir sagatavojusi jaunus priekšlikumus piena sektora reformai un vispārējām pārmaiņām.
Grib palīdzēt fermeriem
Francs Fišlers Eiroparlamenta deputātiem teica: «Mēs gribam palīdzēt fermeriem atkal kļūt par uzņēmējiem. Mēs gribam fermerus pienācīgi atalgot par pakalpojumiem, ko viņi veic sabiedrības labā, nodrošinot kvalitatīvus pārtikas produktus un rūpējoties par vidi, saglabājot augstus ražošanas standartus. Mēs gribam, lai zemnieki lielāko dienas daļu pavada uz lauka, nevis aizpildot veidlapas.»
«Aizmirstot» savu ierosinājumu atcelt piena kvotu sistēmu, Eiropas Komisija nolēmusi to atstāt līdz 2014. gadam. 2007. un 2008. gadā piena cenu samazinās, vienlaikus visām 25 dalībvalstīm par vienu procentu palielinot kvotas. Ik gadu par 3,5 procentiem paredzēts samazināt intervences cenu piena pulverim, bet par septiņiem procentiem – sviestam. Lai kompensētu cenu samazinājumu piena ražotājiem, plānots maksāt iepriekš paredzētās kompensācijas (58% apmērā).
Tiešo maksājumu «atkabināšana»
Tomēr par reformas atslēgu komisārs F. Fišlers uzskata tiešo maksājumu «atkabināšanu» no ražošanas. No 2004. gada fermeri saņemtu vienotu maksājumu dažādo vietā, tas būtu balstīts uz 2000. – 2002. gada ražošanas apjomu, un nebūtu motivācijas saražot vairāk. Saistība ar vidi realizētos vienkārši: ja netiks ievērotas vides, pārtikas drošības, dzīvnieku labturības prasības, ES atbalsts tiks pārtraukts.
ES lauksaimniecības ministri jau Ministru padomes sēdē 27. janvārī izteica pirmo vērtējumu jaunajiem priekšlikumiem. Kā jau bija gaidāms, Francija, Spānija un Īrija un mīkstākā formā arī Portugāle un Itālija iebilda pret tiešo maksājumu saistīšanu ar lauku attīstību. Savukārt Lielbritānija, Nīderlande, Dānija un Vācija atbalstīja komisāru F. Fišleru.
ES fermeru organizāciju apvienība COPA-COGECA šajos priekšlikumos neredz nekā pozitīva: «Vienīgie reālie ieguvēji būs ES tirdzniecības partneri, kuri vinnēs lielāku eksporta iespēju dēļ.» Viņi neuzskata par svarīgiem aprēķinus, ka pēc reformām zemnieku ienākumi palielināšoties par 1,7 procentiem. Eiropas Komisija izrēķinājusi, ka sīksaimniekiem, kuri saņēma līdz 5 tūkstoš eiro gadā, tiešie ienākumi pēc 2006. gada nesamazināsies.
Eiropas Komisijas jaunais priekšlikums tiks apspriests septiņās dažādās sanāksmēs ekspertu līmenī, bet Eiroparlaments savu viedokli varētu paust līdz maija beigām.
