Iegādājoties šķiroto atkritumu presi, uzņēmums «Vides serviss» uzlabojis materiāli tehnisko bāzi. Nozares vadītājs Dzintars Kļava stāsta, ka nopirktais agregāts izgatavots 2002. gadā, taču joprojām ir labā darba kārtībā.
Iegādājoties šķiroto atkritumu presi, uzņēmums “Vides serviss” uzlabojis materiāli tehnisko bāzi. Nozares vadītājs Dzintars Kļava stāsta, ka nopirktais agregāts izgatavots 2002. gadā, taču joprojām ir labā darba kārtībā.
Presi iespējams pilnveidot, pievienojot tai slīdošās lentes, kas atvieglos strādnieku darbu. Ar šo Austrijā gatavoto agregātu būs iespējams sapresēt ap 300 kilogramu smagas ķīpas. Līdzšinējā pirms daudziem gadiem Odesā ražotā prese spēja atkritumus saspiest 150 kilogramu lielās ķīpās. “Darba ražīgums pieaugs divarpus līdz trīs reizes,” spriež Dzintars Kļava.
Kļūst apzinīgāki
Strādniekam Arnoldam Emkem nāksies apgūt jauno agregātu. Viņš ir pārliecināts, ka darbs būs ērtāks un vieglāks. A. Emke šķiroto atkritumu apstrādi veic jau vairākus gadus. Viņš atzīst, ka iedzīvotāji kļuvuši apzinīgāki, piejaukumu vairs nav tik daudz. “Acīmredzot cilvēki sapratuši, ka atkritumu šķirošana ir ekonomiski izdevīga un videi draudzīga,” spriež A. Emke.
SIA “Vides serviss” atkritumu šķirošanu Bauskā sāka 2002. gada pavasarī. Dz. Kļava uzskata, ka daudz kas ir paveikts, arī uzlabojusies sadarbība ar uzņēmumiem, kuri piegādā šķirotos atkritumus. Panākta vienošanās ar lielveikaliem, ka tie rūpīgāk pārskatīs savus atkritumus, dažādus iesaiņojumus, taru.
Apjomi pieaug
Uzņēmuma “Vides serviss” finanšu ekonomiste Linda Tijone-Kļaviņa informē, ka savākto atkritumu daudzums strauji pieaug. 2004. gadā tika savākti 32 000 kubikmetru sadzīves atkritumu, 2005. gadā – līdz 40 000 kubikmetru. No tiem apmēram 20 procentu (7500 kubikmetru) ir izlietotais iepakojums, ko pārstrādā otrreiz. Tātad apmēram piekto daļu atkritumu, ko iedzīvotāji nodod, uzņēmums no viņiem aizved bez maksas.
“Bauskas Dzīve” jau iepriekš rakstījusi, ka par krāsaino – dzelteno, zilo vai zaļo – konteineru satura (papīrs, stikls, PET pudeles) izvešanu iedzīvotāji nemaksā.
Samazināt izdevumus
L. Tijone-Kļaviņa skaidro, ka izdevumu daļa, atšķirojot izlietoto iepakojumu, aug. Diemžēl finansējums no iepakojuma apsaimniekotājiem un otrreizējo izejvielu pārstrādātājiem nesedz visus izdevumus. Izrādās, ka valstī noteiktais Dabas resursu nodoklis iepakojuma apsaimniekotājiem neļauj palielināt savas subsīdijas. Tāpēc arī uzņēmums meklē iespējas, kā uzlabot darba ražīgumu.
Viens no veidiem ir jaunā presēšanas iekārta. Ar tās palīdzību iecerēts samazināt izdevumus, kurus veido atkritumu pāršķirošana. “Ceru, ka iedzīvotāji kļūs apzinīgāki un ievēros nosacījumus, kādi ir, izmetot atkritumus krāsainajos konteineros,” aicina Linda Tijone-Kļaviņa.
