Tirgus ir neatņemama jebkuras pilsētas sastāvdaļa kopš senseniem laikiem.
Tirgus ir neatņemama jebkuras pilsētas sastāvdaļa kopš senseniem laikiem. Tirgus pilsētā joprojām ir vieta, kur apgrozās cilvēki no tuvākas un tālākas apkārtnes, kur var pirkt un pārdot, uzzināt jaunākās klačas u. tml., it sevišķi, ja tas ir gadatirgu laiks.
Pirmsreformācijas laikā (pirms 16. gadsimta) valdošā tradīcija noteica, ka pilsētu gadatirgi parasti notika saistībā ar vietējās baznīcas patronu – katru gadu baznīcas iesvētīšanas dienā. Tā saucamajā Vairogmiestā, kas tiek uzskatīts par Bauskas pilsētas priekšteci, atradās Svētās Ģertrūdes baznīca, tomēr ziņas par Ģertrūdes gadatirgiem Vairogmiestā nav atrodamas. Ļoti fragmentāra ir arī informācija par tirgošanos Vairogmiestā.
Kad 17. gadsimta pirmajā pusē tika uzcelts Bauskas rātsnams, ap to izveidojās tirgus laukums. Pamazām laika gaitā ap rātsnamu sacēla koka būdas, un tirdzniecība notika nepārtraukti visu gadu. 19. gadsimtā arī kādreizējā rātsnama ēka tika pielāgota tirgus noliktavas vajadzībām.
Uzdzīve un izpriecas
No 18. līdz 20. gadsimta sākumam Bauskā bija trīs tradicionālie gadatirgi. Vastlāvju gadatirgus divas dienas pēc kārtas norisinājās nedēļu pirms Lieldienu gavēņa sākuma. Tirgus galvenā produkcija šajā laikā bija pavasara lauku darbiem noderīgi kokamatnieku izstrādājumi, kā arī sēklas un pārtikas produkti. Pārdeva zirgus un citus mājdzīvniekus. Marijas gadatirgus notika katru gadu jūlija vidū, piedāvājumā pārsvarā bija pārtikas produkti un mājdzīvnieki. Grandiozākais no Bauskas gadatirgiem bija Franciska tirgus, kas ilga piecas dienas oktobra sākumā pirms Miķeļiem. Šajā gadatirgū tika pārdota rudenī ievāktā raža, kā arī dzelzslietas, galantērija, trauki, amatnieku ražojumi un mājdzīvnieki. Bauskā ieradās apkārtnes zemnieki, rosījās uzpircēji, lielākoties ebreji, kas uzpirkto vēlāk pārdeva Rīgā. Tā laika presē ir atrodama informācija, ka lauciniekiem bieži vien bija grūti iebraukt pilsētā, jo pievārtē jau sagaidījuši uzpircēji ar jautājumiem lauzītā latviešu valodā: «Kas tev ekš vezumem?»
Šodien pat grūti iedomāties, ka šajos gadatirgos tika rīkoti balagāni un ceļojošas cirka izrādes, kā arī dažādas izpriecas (karuseļi, umurkumurs u. tml.). Raksturīgs bija arī liels alkohola patēriņš, kas deva peļņu pilsētas un tuvākās apkārtnes krodziniekiem.
Neatkarīgās Latvijas valsts laikā agrākās tirgus tradīcijas Bauskā ar nelielām pārmaiņām tika saglabātas. Kādreizējo Vastlāvju gadatirgu vietā rīkoja pavasara jeb Jurģu gadatirgus – trešdienā un ceturtdienā pirms 23. aprīļa. Marijas tirgus tradīcija atmira, bet kādreizējie Franciska gadatirgi kļuva par Brenča gadatirgiem un katru gadu saglabāja agrāko vērienīgumu.
Pārdod zirgus un liellopus
Bauskā visos laikos pastāvēja arī nedēļas tirgi. 19. un 20. gadsimta sākumā šādi tirgi bija otrdienās un piektdienās, bet 20. gs. 30. gados – pirmdienās, trešdienās un piektdienās līdz pulksten 13 vasaras sezonā (no 1. maija līdz 31. augustam) un līdz pulksten 14 pārējā laikā. Tirgošanās gadatirgu laikā bija atļauta līdz pat saules rietam.
Katru gadu janvāra pēdējā trešdienā un ceturtdienā, kā arī oktobra pēdējā trešdienā, ceturtdienā un svētdienā Bauskā notika liellopu un zirgu tirgi.
Rūpējas par tīrību
1938. gadā izdotajos Bauskas pilsētas saistošajos noteikumos par tirdzniecību liela vērība pievērsta sanitāri higiēniskajām prasībām tirgū. Tika, piemēram, ieviesti tirgus galdi un nojumes, jo līdz tam nereti tirgošanās ar pārtiku notika uz segām, kas izklātas uz zemes vai ratos un pajūgos.
Pilsētas tēvu bažas par tīrību, kārtību un sanitāro higiēnu Bauskas centrā ne reizi vien radīja idejas par jauna tirgus laukuma izveidi nostāk no pilsētas centra. Jau 1901. gadā bija projekts tirgus laukumu izveidot pie Bauskas pareizticīgo baznīcas apmēram tagadējās Bauskas 1. vidusskolas vietā. Savukārt 20. gadsimta 30. gados tirgus laukumu bija paredzēts veidot pašreizējās Lāčplēša ielas apkārtnē virzienā uz Mūsas upi. Iecere par jaunu tirgus laukumu tika realizēta pēc Otrā pasaules kara. No drupām atbrīvotajā laukumā starp tagadē- jo Plūdoņa un Rūpniecības ielu 50. gadu sākumā izbūvēja kolhozu tirgu. Vecais tirgus kļuva par Bauskas centrālo laukumu, kam turpmāk ar tirgu vairs nebija nekāda sakara.
