Dažos uzziņu avotos ir nācies lasīt, ka tagadējās Bauskas 1. vidusskolas vecā ēka ir tapusi šī gadsimta 30. gados Bauskas valsts vidusskolas vajadzībām.
Dažos uzziņu avotos ir nācies lasīt, ka tagadējās Bauskas 1. vidusskolas vecā ēka ir tapusi šī gadsimta 30. gados Bauskas valsts vidusskolas vajadzībām.
Tā nav taisnība. Bauskas valsts vidusskola tikai īrēja telpas pilsētas pamatskolas namā, sākot no 1934. gada.
Abas skolas darbu sāk vienā dienā
Bauskas pilsētas pamatskola darbu sāka vienlaikus ar vidusskolu – 1919. gada 22. septembrī. Pamatskola tobrīd atradās skolas pārziņa J. Žibeika namā Rīgas un Salātu ielas stūrī. Sākotnēji tajā strādāja pārzinis, seši skolotāji, mācījās 127 skolēni. Abas skolas atradās pilsētas pārziņā, bet pusgadu vēlāk Bauskas domnieki izlēma: «..ievērojot pilsētas finansiālo stāvokli, ka pilsētai nav iespējams uzturēt vidusskolu, pilsētas dome nolemj: piekrist Skolu valdes lēmumam un lūgt pārņemt Bauskas reālģimnāziju valdības zināšanā un uzturēšanā, ar domnieka Staebena papildinājumu, ka pretējā gadījumā Bauskas pilsētas vidusskolu pilsēta būtu spiesta līdzekļu trūkuma dēļ slēgt». Tā 1920. gada pavasarī Bauskas vidusskola no pilsētas pārgāja valsts pārziņā.
Ieplānots ierīkot elektrību, artēzisko aku, centrālapkuri
Turpmāk mūsu pilsētas Dome visus spēkus un līdzekļus varēja veltīt pamatskolai. Palielinājās skolēnu un skolotāju skaits, tālab nācās meklēt plašākas telpas. Vairākus gadus šī skola atradās īrētās telpās Rūpniecības ielā 12, bet arī tur kļuva par šauru. 1922. gada decembra sēdē Bauskas domnieki pirmo reizi izlēma, ka nepieciešams būvēt jaunu skolas ēku. Savukārt 1924. gadā tika izsludināts konkurss skolas projektam. Pilsētas Dome noteica, ka jaunceļamajā skolā būs 14 klašu telpas, dzīvokļi skolas pārzinim (četras istabas un virtuve), pārziņa palīgam (trīs istabas un virtuve), skolas apkalpotājam (divas istabas un virtuve), vingrošanas un aktu zāles, skolas kanceleja, skolotāju istaba un divas dušas telpas. Paredzēta elektriskā apgaismošana un artēziskā aka (tolaik pilsētā vēl ūdensvada nebija), kā arī tajā laikā visai reti sastopamā centrālapkure.
Tornītis astronomiskiem novērojumiem
Skolas projektu konkursā piedalījās arī tāds pazīstams arhitekts kā P. Kundziņš, kura kopdarbs ar arhitektu M. Briskornu ieguva pirmo godalgu. Tomēr Bauskas pilsētas skolas būves komisija uzticēja galīgo projektu izstrādāt trešās vietas ieguvējam J. Neijam, kura darbs solījās būt vislētākais. Būves komisija norādīja arhitektam J. Neijam «piedot fasādei vairāk latviskāka stila», līdz ar to visai daudz tika «nošpikots» no P. Kundziņa fasādes projekta. J. Neijs pārstrādāto projektu nosūtīja Bauskas Domei jau 1924. gada decembrī, bet turpmākā kavēšanās notiek Bauskas domnieku vainas dēļ. Uz vairākām J. Neija vēstulēm tiek nosūtīta atbilde, ka «būves plāna galīgā pieņemšana nokavējās pilsētas domes vēlēšanu dēļ, kamdēļ tagadējā sastāva dome atrod, ka plāns pieņemams no tās domes, kuras darbības laikā skolu cer uzbūvēt». Tālab arī pamatskolas galīgais plāns tika pieņemts tikai 1925. gada oktobrī. Tās izmaksas aprēķinātas – Ls 265669,08. Galīgajā projektā tika paredzētas tādas modernas lietas kā ūdens bioloģiskā attīrīšana, jumta logi, «kas dod patīkamu virsgaismu», un speciāls tornītis astronomiskiem novērojumiem jumta noslēgumā. Jau 1925. gada vasarā sāka dolomītu laušanu skolas vajadzībām Ķirbaksalā un Mūsas krastmalā pie Dirdas pusmuižas. Būvniecībai vajadzīgo kaļķi dedzināja Ķirbaksalā speciāli šai vajadzībai uzceltā kaļķu ceplī.
Iemūrē kapsulu ar naudu, statistiku un avīzēm
Būvdarbus sāka 1926. gada 6. septembrī. 18. septembrī tika svinīgi iemūrēts pamatakmens un pamatos ievietota kapsula ar mūsu pilsētas vēstures aprakstu, statistiskām ziņām par Bausku un baušķeniekiem, kā arī ar tā laika laikrakstiem un naudas paraugiem. Tolaik Bauskas pamatskolā jau bija 340 audzēkņu, tos izglītoja 15 skolotāju.
Līdzekļus skolas būvei pilsēta ņēma no budžeta, kā arī naudu aizņēmās. Ieķīlājot pilsētas lopkautuvi, tika iegūts Ls 40000 aizdevums uz 10 gadiem, maksājot sešus procentus gadā no nenomaksātās summas. Būvniecībai nepieciešamos ķieģeļus izgatavoja Mežotnes ceplī. Uzbūvēto pagrabstāvu būvkomisija pieņēma un atzinīgi novērtēja jau 1926. gada 6. novembrī.
1927. gadā būvdarbu veikšanai bija nepieciešams Ls 90000, no tiem Ls 27000 deva pilsētas budžets, bet atlikušos Ls 63000 pieprasīja no valsts budžeta (pusi kā pabalstu, otru pusi kā aizdevumu).
Darbus uzrauga rīdzinieks
Būves tapšanas laikā katru gadu mazāksolīšanas ceļā tika pieņemts darbā kāds būvuzņēmējs, kurš visus tā gada ieplānotos būvdarbus apņēmās veikt par viszemāko samaksu. Uzraudzību veica pilsētas būvkomisija un arhitekts J. Neijs, kuram nācās braukt šurp no Rīgas ar tā laika sabiedrisko transportu. Lai ierastos uz Bauskas pilsētas valdē paredzēto apspriedi, piemēram, 1926. gada 12. jūnijā plkst. 11, J. Neijam vajadzēja izbraukt no Rīgas ar vilcienu iepriekšējā vakarā plkst. 22.25. Bauskas stacijā viņš bija plkst. 4, tad ar važoni devās uz «Kurzemes» viesnīcu, lai varētu pirms apspriedes vēl kādu stundiņu pagulēt…
Arī transportēšana, kaļķu dedzināšana, smilšu un ķieģeļu pievešana būvlaukumā, dolomīta laušanas darbi tika piešķirti mazāksolīšanā. Kurš apņēmās par mazāku samaksu izpildīt paredzēto darbu, tas arī slēdza līgumu ar pilsētas valdi un saņēma paredzēto samaksu.
Pilsētas pamatskolas būvniecība pabeigta 1930. gadā. Tā bija pati dižākā 1920. – 1930. gadā uzceltā ēka Bauskas pilsētā.
