Daudzi iedzīvotāji ierakstījuši savu vārdu Bauskas 20. gadsimta vēsturē.
Daudzi iedzīvotāji ierakstījuši savu vārdu Bauskas 20. gadsimta vēsturē.
Lasītāji var izvēlēties savu gadsimta baušķenieku.
21 pilsētas mērs
Nozīmīgs devums 20. gadsimta Bauskas vēsturē ir visiem pilsētas mēriem, kuri rūpējušies par pilsētas attīstību visos laikos, valdot dažādām varām. Gadsimta sākumā Bauskā ir bijis 21 mērs – no vācieša Oskara Brandenburga līdz Jānim Teikmanim.
Jaunās Latvijas valsts Pagaidu valdības apstiprināto pirmo Bauskas pilsētas galvu miertiesnesi un advokātu Jāni Kļaviņu 1919. gada 7. janvārī nošāva pilsētā ienākušie vācieši. Pēc tam par Bauskas mēru kļuva pilsētā tolaik pazīstamais uzņēmējs Bruno Lodiņš. Viņa pilnvaras 1919. gada sākumā neatzina lielinieki, kas dažus mēnešus saimniekoja Bauskā. Juris Varenais šo amatu ieņēma 1919. gada 8. decembrī, līdz valsts bojā- ejai viņu nomainīja Augusts Ilziņš (20. gadu vidus – 30. gadu sākums) un Eduards Kasparsons-Avots.
Pēc padomju okupācijas 1940. gadā Bauskas pilsētas galvas amatā tika iecelts kādreizējais pilsētas domnieks komunists Jāzeps Leitāns, kurš savulaik bija sodīts par pretvalstisku darbību. Nacistu okupācijas sākumā 1941. gada vasarā pilsētas mēra amatā tika atjaunots E. Kasparsons-Avots. Pēc viņa nāves kopš 1941. gada oktobra visu okupācijas laiku mēra amatā atradās Jānis Skalders.
Atgriežoties padomju varai, Bauskas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja amatā tika nozīmēts kāds V. Kuharenoks. Pēc viņa padomju laikā šo amatu ieņēmušas 11 personu, tostarp divas sievietes – Renāte Grīnberga un Elvīra Ozola (Ķibilde) 70. gados.
Sabiedriski politiskie darbinieki
1907. gadā par cariskās Krievijas 3. valsts domes deputātu, savācot visvairāk balsu Kurzemes guberņas pilsētnieku kūrijā, kļuva baušķenieks ebrejs Lāzars Leopolds Niselovičs. Kā deputāts viņš darbojās tobrīd progresīvākās Krievijas politiskās partijas – Konstitucionālo demokrātu partijas jeb kadetu frakcijā.
Tā sauktajā «Tautas Saeimā» 1940. gadā par deputātu kļuva baušķenieks Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris un Bauskas pagasta pamatskolas pārzinis Voldemārs Strautnieks. Mainoties okupācijas varām, 1941. gada vasarā V. Strautnieks palika Bauskā un tika noslepkavots Vecsaules silā.
Sabiedriski politiskajā jomā jāmin arī studentu un skolēnu pretošanās kustības vadītāji baušķenieki Gunārs Zemtautis un Arvīds Kļauga. Viņi 40. gadu beigās izvērsa aktīvu darbību pret padomju okupācijas režīmu un 1951. gadā tika notiesāti ar nāves sodu.
Izglītības un kultūras autoritātes
Gadsimta pirmajā pusē vietējā sabiedrībā autoritāte bija Bauskas pilsētas privātģimnāzijas īpašniece Ina Kļaviņa. Šajā mācību iestādē pirmajā no Bauskas skolām jau gadsimta sākumā latviešu valoda bija noteikta par obligāti mācāmu priekšmetu. Turpretim valsts uzturētajās skolās latviešu valodu bija noliegts lietot pat sarunās.
Par vietējās sabiedrības autoritāti neatkarīgās Latvijas laikā bija kļuvis arī Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors Pēteris Andersons. Viņš ne tikai vadīja Bauskas apriņķī lielākās vidējās mācību iestādes darbu, bet, būdams 13. Bauskas aizsargu pulka Kultūras daļas vadītājs, 30. gados pārzināja un organizēja dažādu «sabiedriski kulturālo» pasākumu norisi Bauskā un apriņķī.
Daudzi vecākās paaudzes cilvēki droši vien glabā 20., 30. un 40. gadu sākuma Bauskas fotogrāfa Kārļa Grīnberga gatavotās ģimenes fotogrāfijas. Viņš bija izcils sava amata pratējs, un viņa veikums fotomākslā bija godalgots vairākās Latvijas un starptautiska mēroga fotoizstādēs.
Viens no izcilākajiem Bauskas 20. gadsimta māksliniekiem nenoliedzami ir Arnolds Nullītis. A. Nullītis ir vairāku biedrību, skolu un organizāciju karogu metu autors. 30. gadu nogalē pēc viņa izstrādātā meta tika darināts arī Bauskas Valsts ģimnāzijas karogs.
Kora dziedāšanas mākslas jomā pašaizliedzīgi darbojies skolotājs un diriģents Kārlis Hammers. Savu darbību viņš sāka neatkarīgās Latvijas laikā un turpināja arī nacistu un padomju okupācijas gados.
Par atzītu 20. gs. kultūras darbinieku Bauskā uzskatāms pilsētas Novada pētīšanas muzeja direktors Laimonis Liepa. Viņš 60. gados panāca līdzekļu piešķiršanu izcila vēstures un kultūras pieminekļa – Rundāles pils – restaurācijai.
