Daugavas Vanagu vīru koris no Kanādas, no Toronto, Bauskas tautas namā trešdien, 8. augustā, klausītājus fascinēja divu stundu garumā.
Daugavas Vanagu vīru koris no Kanādas, no Toronto, Bauskas tautas namā trešdien, 8. augustā, klausītājus fascinēja divu stundu garumā.
Koncertprogramma «Par zemi, ko mīlam…» bija veidota divās daļās. «Pirmā būs nopietnāka, skanēs dziesmas par dzimteni, otrā drastiskāka – par jaunību un mīlestību,» gaidāmo priekšnesumu raksturoja kora muzikālā vadītāja Irisa Purene.
Zālē nebija, kur puķītei nokrist, visu gadagājumu klausītāji piepildīja telpu līdz pēdējam krēslam. Aplausi un ziedu plūdi liecināja par aizkustinājumu, ko izraisīja sendziedātās «Es vēlos mājās pārnākt», «No dzimtenes sveiciens», «Gaidi mani Ventas krastā» un vēl, un vēl. Septiņpadsmit vīru – iesirmi, bet stalti – muzicēja ar lielu atdevi, atklājot katra skaņdarba nianses.
Lirisko daļu ievadīja veltījums «dzimtenes meitenēm», ko viņas uzņēma ar īpašu degsmi, visiem līdzi dziedot. Kaut arī šajās dziesmās bija daudz nenopietnības, priekšnesumu caurvija smeldze «..pēdējo šo dziesmu dziedu, ilgi dziedu to. Dievs to zin, ko tālā diena svešumā man dos…».
Šķiet, baušķenieki «piespieda» vīrus izdziedāt visu repertuāru, vismaz dziesmu bija trīsreiz vairāk, nekā pieteikts.
Korista Edmunda Pulciņa dzīvesbiedre ar rūgtumu runāja, ka vairāku dziedātāju spēkos vairs neesot atbraukt uz dzimteni. Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem radītajā korī tikai daži esot no dibināšanas dienas. Gandrīz visi bijuši leģionāri Austrumu frontē. Tāpat kā daļa klausītāju zālē – tikai turpmāk viņu ceļi šķīrušies.
Daugavas Vanagu vīru koris jau koncertējis Valmierā, Rīgā un Lestenē, no Bauskas brašie vīri ar latvisko stāju devās uz Gulbeni un Rēzekni.
«Tā bija brīnišķīga tikšanās ar jaunību,» teica klausītāja Ilze. «Es guvu arī garīgu līdzsvaru, zinot, kas šodien notiek Rīgā, Doma laukumā…»
