Nesteidzīgi lasot Bauskas rajona laikraksta «Komunisma Ceļš» 1977. gada 1. janvāra numuru, var saskatīt paralēles ar mūsdienām.
Nesteidzīgi lasot Bauskas rajona laikraksta “Komunisma Ceļš” 1977. gada 1. janvāra numuru, var saskatīt paralēles ar mūsdienām.
Nemainīgas tēmas
Avīzes numurā, kas iznācis 1. janvārī, tāpat kā mūsdienās, ir publicēta aizvadītā gada svarīgāko notikumu hronika. No 20 faktiem “cilvēcīgi” ir tikai daži, bet viss pārējais – klaja ideoloģija. Nozīmīgākais jauninājums 1976. gadā, kas ietekmēja baušķenieku dzīvi, tomēr bija nevis piecgades plāns vai kārtējais partijas kongress, bet maģistrālā dabasgāzes vada ierīkošana.
Atsevišķā rubrikā analizētas gada laikā redakcijā saņemtās iedzīvotāju vēstules. Pavisam ir reģistrētas 111 rakstiskas sūdzības. No tām desmit – par tirdzniecību, septiņas – par vietējā autobusu parka šoferiem un konduktorēm, piecas – par sakaru problēmām. Ir bijis diezgan daudz gadījumu, kad cilvēki ieradušies redakcijā, lai izteiktu pretenzijas par apkures un siltā ūdens piegādi.
Tagad sūdzības raksta daudz retāk, jo modernās tehnoloģijas ikvienam sniedz iespēju izteikties un palikt anonīmam. Laikraksta “Bauskas Dzīve” interneta mājaslapas nepatīkamo pārdzīvojumu sadaļa ir tik populāra, ka dažu gadu laikā ir sakrājušies nevis simti, bet vairāki tūkstoši ierakstu. Gluži tāpat kā tālajā 1977. gadā redakcija nereti tiek uzskatīta par pēdējo instanci, kas varētu palīdzēt kādas problēmas risināšanā.
Bērni un dzejoļi
Interesanta šķiet lappuse “Jaungada intervijas”. Tajā var izlasīt vairāku rajona iedzīvotāju pārdomas. Mežotniece Ināra Druva par 1976. gada svarīgāko notikumu uzskata meitiņas Aivas piedzimšanu. “Aiviņai ir divi mēneši, un viņa jau dūdo savā valodiņā. Ļoti vēlētos, lai maniem bērniem es būtu laba māte. Laikam jau māmuļas dvēseles bagātība ir izšķiroša, kāds bērns izaugs. Mana laime ir mani bērni. Dēls Ingus jau mācās otrajā klasē. Liecībā viņam ir tikai piecnieki,” stāsta jaunā sieviete.
Kad “Bauskas Dzīve” 2006. gada decembrī ciemojās Mežotnē pie Ināras Druvas, viņa rādīja meitas Aivas kāzu fotogrāfijas, stāstīja par znotu un jauno ģimeni, arī par dēlu. Ir piepildījies tas, ko Ināra ļoti, ļoti vēlējās 1977. gada priekšvakarā. Iztaujāta par nākotnes nodomiem, Ināra Druva pirms 30 gadiem sacīja, ka ir sakārtojusi izdošanai savu pirmo dzejoļu krājumu “Sauli saucu” un gaida iznākam jauno latviešu literātu darbu izlasi “Acis”, kurā būs arī viņas dzejoļu kopa.
Mežotniece dzeju raksta joprojām un aktīvi darbojas Bauskas rajona literātu apvienībā.
Pasīvie komjaunieši
Uz žurnālistes jautājumiem citā intervijā atbild toreizējā Bauskas Sadzīves pakalpojumu kombināta (SPK) jauniņais fotogrāfs Ivars Štrauss. Savu profesiju viņš nav mainījis, bet statusu gan.
Senajā intervijā Ivars žurnālistei atklāj: “Fotografēšanā izpildīju savu individuālo gada plānu, bet kā SPK komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs gan varēju paveikt vairāk. Organizācijā man meitenes vien ir, bet aizvadītajā gadā diezgan bieži nācās izjust viņu nevēlēšanos iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Komjauniešiem Jaunajā gadā novēlu negaidīt, kad viņu vietā kāds cits sagatavos un piedāvās interesantas lietas. Pašiem ir jābūt darītgribošiem un izdomas bagātiem. Jaunajā gadā man gribētos, lai būtu vairāk brīva laika.”
Priecīga diena
Gada pirmā diena ļoti priecīga bijusi īslīciešu Valteru un bārbeliešu Pankratu ģimenei. Par to vēsta ziņa: “Rūpniecības preču tirdzniecības apvienības darbiniecei Rudītei Valterei 1977. gada 1. janvārī piedzima meitiņa – māsiņa piecus un trīs gadus veciem puisēniem. Kā pastāstīja pediatre Zinaīda Niedrīte, kas pieņēma dzemdības, par mazulītes vārdu māmiņai un tētim nav bijis jādomā, jo meitiņa piedzimusi Solvitas dienā.
Trīs gadus vecajam Romānam, bārbeliešu Pankratu ģimenes pirmdzimtajam, mamma drīz pārvedīs mājās brālīti, kas 1977. gadu pieteica ar skaļu brēcienu. Laimīgā māmiņa Anita Pankrate arī ir tirdzniecības darbiniece.
