Kopš 21. augusta pārtraukta pasažieru vilciena Jelgava–Krustpils kustība. Tā vietā tagad paralēli dzelzceļa līnijai kursē autobuss.
Kopš 21. augusta pārtraukta pasažieru vilciena Jelgava–Krustpils kustība. Tā vietā tagad paralēli dzelzceļa līnijai kursē autobuss.
«Bauskas Dzīve» jau vairākkārt uzklausījusi jautāju- mu – kā tas var būt, ka pārtrauc pasažieru vilciena kustību dzelzceļa posmā, kas skaitās Latvijas dzelzceļnieku «maizes ceļš»? Kā zināms, tieši posms Jelgava–Krustpils ir galvenais ceļš kravām, kas tiek vestas no Krievijas uz Ventspili.
Līdz šim zaudējumus, kas radušies nelielā pasažieru skaita dēļ, sedza valsts a/s «Latvijas dzelzceļš» no peļņas par kravu pārvadāšanu. Krievijas ekonomisko sankciju dēļ tranzītkravu apjomi pērn krasi samazinājās. 1998. gadā ieņēmumi par kravu pārvadājumiem bija 16,5 miljoni latu, bet pērn – tikai 0,93 miljoni. Pagājušā gada beigās pasažieru pārvadājumu dēļ kopējie zaudējumi «Latvijas dzelzceļam» pārsniedza septiņus miljonus latu.
No valsts budžeta iedalī- tā ikgadējā summa valsts un pašvaldību pasūtījumam ir 0,3 miljoni latu jeb apmēram tikai pieci procenti no minimāli nepieciešamās summas. Arī invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai bez maksas no valsts budžeta katru gadu tiek iedalīti līdzekļi – attiecīgi 80 un 33 procenti no nepieciešamās summas. «Visās attīstītajās valstīs pasažieris samaksā par biļeti tikai apmēram trešo daļu no pakalpojuma vērtības. Pārējo sedz valsts vai reģionālās pašvaldības,» tā atzīmē uzņēmuma «Dīzeļvilciens» direktors Ēriks Latkovskis.
Lai gan šogad septiņos mēnešos kravu pārvadājumu apjoms pieaudzis par vairāk nekā 10 procentiem salīdzinājumā ar apjomu pērn, joprojām trūkst līdzekļu vilcienu sastāvu modernizācijai un remontiem. Sastāvu trūkuma dēļ šogad varētu tikt pārtraukta vilciena satiksme arī iecirknī Rīga–Ērgļi, paredzēts samazināt kustības intensitāti vairākos maršrutos.
Cerības, ka pasažieru vilcieni tomēr «neizmirs», vieš Satiksmes ministrijas izstrādātais dzelzceļa transporta sistēmas tālākās restrukturizācijas plāns 2000. – 2002. gadam, kā arī Ministru kabineta deklarācija. Valdība iecerējusi ekonomiski pamatotu un konkurenci veicinošu dzelzceļa restrukturizāciju, līdz 2001. gada janvārim nodalot dzelzceļa infrastruktūru atsevišķā uzņēmumā, paredzot valsts un pašvaldību dotācijas pasažieru pārvadājumiem.
Publikācijā izmantota LETAs un Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.