Beidzot ilgi gaidītais lietus bija klāt. Tas deva veldzi izžuvušai zemei un skuma par to cilvēku likteņiem, kurus 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja svešumā nežēlīga vara.
Beidzot ilgi gaidītais lietus bija klāt. Tas deva veldzi izžuvušai zemei un skuma par to cilvēku likteņiem, kurus 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja svešumā nežēlīga vara.
Pensionāru koris «Sarma» devās ceļā uz Codes pagasta veco ļaužu mītni «Derpele». Pagājušajā vasarā tur viesojāmies ar koncertu un bijām gaidīti arī šoreiz. Mūsu diriģente un kora dvēsele Valija Šmite uzrunāja klausītājus, iepazīstināja ar koncerta programmu. Pirmajā daļā bija dziesmas par Tēvzemes dabas skaistumu un cilvēku sīkstumu. Otrajā daļā dziedājām tautasdziesmas kopā ar klausītājiem. Tika runāta arī dzeja. Aizkustinošākais brīdis bija, kad noslēgumā kopīgi dziedājām «Pūt, vējiņi!».
Mēs bijām gandarīti par šo brīdi veco ļaužu vidū. Beidzoties priekšnesumiem, neviens nesteidzās atstāt telpu, bet gribēja kavēties sarunās.
Pansionāta vadītājs Alvis Feldmanis pie kafijas tases dalījās savās iecerēs, kas vēl darāms, lai šo iestādi nākotnē nevarētu saukt par «nespējnieku māju», bet par skaisti sakoptu dzīvesvietu vientuļiem cilvēkiem.
Mums bija patīkami redzēt pārmaiņas pansionāta apkārtnē, arī jau daļēji sakārtoto ēkas fasādi. Lietainajā dienā, koku ieskauta, tā staroja gaiša un saulaina.
Atvadoties no viesmīlīgā saimnieka un atsaucīgās publikas, tikām atkal lūgti ierasties šī gada augustā, protams, ar jaunu programmu.
Esam pateicīgi arī Bauskas tautas nama darbiniekiem par autobusu, kas mūs aizveda un arī atveda mājās.
Tagad domājam, ar ko «Derpele» mūs pārsteigs augustā. Vienu gan zinām – tad tur pilnos ziedos būs pavasarī iestādītās rozes.
DZ. OLAVA, Bauskas pensionāru kora «Sarma» dalībniece
