Brīdī, kad bērns sāk gaidīt Lieldienu zaķi un priecāties par košajām oliņām, sākas viņa saskarsme ar tradīciju.
Brīdī, kad bērns sāk gaidīt Lieldienu zaķi un priecāties par košajām oliņām, sākas viņa saskarsme ar tradīciju. Lieldienu stāsta jēga atklājas vēlāk. Tad mazais cilvēks sāk apzināties, ka ārpus laicīgās dzīves kņadas pastāv arī kāda noslēgta telpa – sakrālā vide. Tajā ir tikai viņš un Dievs. Tikai šeit var sākties dialogs ar Radītāju.
Dzimta un ģimene visos laikmetos bijušas vienīgās un neaizstājamas kultūras tradīciju glabātājas un kristīgā pasaules uzskata veidotājas. Ģimenē nepastāv skolēnu un skolotāju attiecības. Ir dzīva vide, kur gudrības un noslēpumi netieši tiek nodoti no paaudzes paaudzē. Pats galvenais uzdevums ir prast tos saglabāt un veidot tradīciju nepārtrauktību.
Piedāvājam aprakstus, kurā dažādu paaudžu cilvēki atklāj savu kristīgās dzīves pieredzi, stāstot par Pestītāja augšāmcelšanās svētkiem.
