Laiku pa laikam veiktās sabiedrības aptaujas nemainīgi liecina, ka iedzīvotāju vidū lielāka uzticēšanās ir plašsaziņas līdzekļiem un baznīcai, nevis politiķiem.
Laiku pa laikam veiktās sabiedrības aptaujas nemainīgi liecina, ka iedzīvotāju vidū lielāka uzticēšanās ir plašsaziņas līdzekļiem un baznīcai, nevis politiķiem.
Šis vērtējums liek atzīt, ka dievnamam vajadzētu uzlabot savas attiecības ar sabiedrību, uzrunājot cilvēkus saprotamā valodā, veidā, rīcībā. Tā jūlija beigās sabiedrisko attiecību speciālistiem rīkotā nometnē pauda Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, kardināls Jānis Pujats.
Daudzas draudzes Latvijā un citviet pasaulē veiksmīgi darbojas dažādās sadzīves jomās, sekmīgi uztur kontaktus ar vietējo sabiedrību, tiekoties ar ticīgajiem ne tikai dievkalpojumu laikā. Altāra svečturos var būt visbaltākās sveces, bet neiedegtas tās gaismu nenes, secina Jānis Pujats.
Par to pārliecinājos nesen. Uz Bauskas Svētā Gara baznīcas 410. jubilejas svinībām jūlija pēdējā dienā bija ieradušies viesi no Hedemoras draudzes Zviedrijā. Bet naktī no sestdienas uz svētdienu Hedemorā notika nelaime. Pēc pilsētas svētkiem izcēlās kautiņš, kura laikā tika nogalināts policists.
Rītam austot Hedemoras draudzes sekretāre Solbrita Stenninga saņēma mobilā telefona īsziņu, kas vēstīja par notikušo, lūdzot informēt vikāru Andersu Berglundu, kurš arī tobrīd atradās Bauskā. Svētdien vikāram vairākas reizes zvanīja no Zviedrijas laikrakstiem, televīzijas un radio. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem mācītāja viedoklis bija svarīgs. “Mēs strādājām ciešā saistībā ar vietējo policiju un sociālo dienestu, lai paredzētu un novērstu spriedzi ģimenēs un sabiedrībā,” skaidroja Solbrita Stenninga.
Uzklausot savas draudzes locekļu lūgumu, vikārs Anderss Berglunds pa tālruni deva rīkojumu svētdienā pēc nelaimes atvērt Hedemorā dievnamu, kurā todien dievkalpojums nebija paredzēts. Lūgšanas notika arī draudzes nama kapelā, jo cilvēki vēlējās šādā brīdī būt kopā.
Tāda vēlme ienāk sirdī caur ikdienišķām lietām. Bauskas luterāņu dievnama jubilejas svinībās aizkustināja pateicība, ko draudzes priekšnieks Guntis Macpans izteica ne tikai goda viesiem. Maza piemiņas velte tika pasniegta arī tiem, kuri dzied korī, vada svētdienas skolas nodarbības, piedalījušies malkas gādāšanas talkās, ziemas rītos agri cēlušies, lai rūpētos par baznīcas apkuri, ravējuši puķu dobes, dežurējuši baznīcā, uzņemot ekskursantus, mazgājuši grīdu, logus, slaucījuši putekļus, nesuši no saviem dārziem ziedus altāra pušķošanai un veikuši citus šķietami nepamanāmus darbiņus. Visi kopā un katrs atsevišķi viņi ir palīdzējuši uzturēt gaišu to liesmu, ko dod Mūžīgais Vārds un gaisma.
