Nereti ir tādi brīži, kad gribas kavēties atmiņās. Tās vienmēr saistītas ar notikumiem un cilvēkiem. Šoreiz atcerēšos Bauskas tautas nama ilggadējo darbinieci Birutu Billi.
Nereti ir tādi brīži, kad gribas kavēties atmiņās. Tās vienmēr saistītas ar notikumiem un cilvēkiem. Šoreiz atcerēšos Bauskas tautas nama ilggadējo darbinieci Birutu Billi. Kāpēc viņu un kāpēc šodien? Tāpēc, ka šogad 22. februārī mūsu Billīte, kā daudzi viņu sauca, atzīmētu 80 gadu jubileju, ja vien pirms desmit gadiem nebūtu aizgājusi aizsaulē.
Bauskas kultūras namā viņa sāka strādāt 1970. gada 8. decembrī kā noliktavas pārzine, bet 1979. gadā kļuva par administratori. Kopš tā laika Birutu iepazina daudzi, kuri mīlēja koncertus, izrādes un citus kultūras sarīkojumus, jo pie viņas varēja pasūtīt un saņemt biļetes, varēja uzzināt, kādi pasākumi gaidāmi nākotnē. Billīte pat laika apstākļus spēja ietekmēt, lai tikai viss būtu labi.
Tautas nama speciāliste Nora Trasūne stāsta, ka Billīte bijusi kolosāla administratore, arī sirsnīga sarunu biedre. Bauskas Tautas teātra aktrise Austra Gulbe atzīst, ka Billīte spējusi būt laba diplomāte. Sava daļa taisnības ir, jo, strādājot ar tik daudziem cilvēkiem, bez diplomātijas neiztikt. Tā kā pašdarbība Billītei nebija sveša, viņa labi saprata amatierkopu dalībniekus. Pati ilgus gadus dejojusi Bauskas kultūras nama deju kolektīvā, spēlējusi arī teātri.
Meita Dagnija atceras, ka dzīves lielākā daļa mātei pagājusi Kultūras namā. Toreiz Dagnija māmuļu nesapratusi un bieži viņai izteikusi pārmetumus. Taču darbs Billītei bijis galvenais. Meita domā, ka viņas mamma bijusi īpašs cilvēks, varējusi saprasties ar visiem. Dagnija neatceras, ka mātei būtu kāds nelabvēlis, lai gan dažādas nesaprašanās un mazas intrigas lielā kolektīvā šad tad bijušas.
Visvairāk atmiņā ir palikuši vēlie vakari, kad notika mēģinājumi. Krēslas stundās Billītes kabineta logi bija gaiši, tad katrs varēja pie viņas ieiet un aprunāties, izstāstīt savus priekus, bēdas, vaicāt padomu un tērzēt par dzīvi vispār. 1991. gada 1. janvārī Billīte aizgāja pensijā. Vēl šodien daudzi, ejot gar Bauskas tautas namu, bieži paskatās uz Billītes logu. Ja tajā deg gaisma, tad jūt, ka nenoguris joprojām rosās Billītes gars.
DZ. OLAVA, pašdarbniece
