Kāda iebraucēja Bauskas vecpilsētā man jautāja ceļu uz veikalu «Kvēle». Pati devos tajā virzienā un vedināju sievieti sev līdzi, uzmanīgi ejot pa Saules ielas ietvi. Pārvietošanās gan bija stipri sarežģīta, jo vide te saglabāta dabiska – šķipeles, smilšu un sāls neskarta. Tikpat dabiska te arī slīdēšana un sāpīga piezemēšanās… «Jums Bauskā gan nekoptas ielas un ietves,» noteica pilsētas viešņa. Es tā kā taisnojos, minot, ka Slimnīcas, Kalna un citu ielu trotuāri ir perfekti tīri. Bet ko gan tas dod, ja nepieciešamība pārvietoties pa Saules, Kalēju, Rīgas un Plūdoņa ielu? Vai kāds no atbildīgajiem ir kājām izgājis, piemēram, Rīgas ielu no sākuma līdz galam? Pa pilsētu viņi brauc ar auto. Lai gan… arī daudzas ielas ir ledus grambu klātas, piemēram, Katoļu iela – šoferu murgs.
Gājējs parastais pa Rīgas ielas ietvēm brīžiem soļo priecīgs, jo trotuāri tīri, tiklīdz modrība iemidzināta, seko kāds gabals, kas šoziem vispār nekopts. Tad atliek pacelties spārnos, kas nav reāli diemžēl. Krīti vai kāp uz ielas braucamās daļas – tev ir izvēle.
Pašreizējie nosacījumi, kad ietves jātīra namīpašniekiem, Bauskā rada iepriekš aprakstīto situāciju. Kā zināms, īpašnieki ir dažādi – citus vispār neatrast, un nami ir tukši, pamesti, pusgruvuši, citi veci un invalīdi, citiem uz visu uzspļaut.
Mana stingra pārliecība, ka visas ietves būtu jātīra pašvaldības uzņēmumam par naudu, kas iekasēta kā nekustamā īpašuma nodoklis. Tagad cietējs ir gājējs, kuram taču vienalga, kurš ietves posms pieder pašvaldībai, kurš – privātīpašniekam. Viņam no šī dalījuma kritiens mazāk sāpīgs nekļūst.
Vēršu uzmanību, ka cilvēki, kas cietuši, paslīdot uz nenotīrītiem trotuāriem vai lāstekai uzkrītot uz galvas, var īpašniekus un apsaimniekotājus saukt pie atbildības civiltiesiskā ceļā vai caur tiesu. Iesaku par negadījumiem netīrītu ietvju dēļ nekavējoties ziņot pašvaldības policijai. Tās sastādīti protokoli var kalpot par pamatu kompensācijas piedziņai tiesiskā ceļā.
