Statistikas dati liecina, ka Latvijā ievērojami samazinājies bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos, bet strauji pieaug to autovadītāju daudzums, kuri apdraud satiksmes drošību, vadot spēkratu un lietojot tālruni vai viedierīces.
Iemesli, kāpēc šoferi runā pa tālruni vai «čato», kamēr vada auto, ir dažādi – darba vajadzības, izklaides nolūki vai apziņa, ka atnākusī ziņa ir noteikti aktuāla un steigšus jāizlasa.
Mazāk bojāgājušo
17 gadu laikā satiksmes negadī-jumos bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem samazinājies četras reizes – no 635 bojāgājušajiem
2000. gadā līdz 136 pērn, informē Ceļu satiksmes drošības padome.
2017. gads kļuvis par drošāko gadu uz Latvijas ceļiem, jo sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits – 136 cilvēki, kas ir par 15% mazāk nekā 2016. gadā. Pērn bija arī rekordzems bojā gājušo gājēju skaits – 51, un to skaits sarucis par 9%.
Atsaucoties uz apkopoto ceļu satiksmes drošības statistiku, Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvalde informē, ka ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaits pērn samazinājies par 6,6% – 530 cietušie 2016. gadā, 495 cietušie 2017. gadā.
Šie statistikas dati atkarīgi no daudziem faktoriem – cilvēku attieksmes pret citiem satiksmes dalībniekiem, spēkratu vadītāju braukšanas manieres, spējas izvērtēt braukšanas apstākļus atbilstīgi situācijai un laikapstākļiem, spēkrata tehniskā stāvokļa un daudziem citiem faktoriem.
Barjeras un apgaismojums
Gan satiksmes, gan gājēju drošībai svarīgas ir pareizi aprīkotas pārejas, kā arī uzmanība, pa tām ceļu šķērsojot. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks atzīst, ka daļa gājēju pāreju Bauskā un Iecavā nav drošas. «Laikā, kad ieviesām gājēju pārejas kā vairumā attīstīto valstu, realitāte mūs pārsteidza. Intensīvas satiksmes un gājēju pārdrošības dēļ gājēju pāreja vairs nekalpo par drošāko vietu, kur šķērsot brauktuvi. Protams, tas nenozīmē, ka ceļš jāpāriet neatļautās vietās, bet gājējiem un autovadītājiem būtu jākļūst vērīgākiem un apdomīgākiem,» uzskata A. Sidorčiks.
Vecākais inspektors neslēpj problēmsituācijas ar gājēju pārejām pilsētā un piedāvā vienkāršus risinājumus, kuri uzlabotu drošību: «Pie veikala «top!» pērn uz gājēju pārejas notrieca divus cilvēkus laikā, kad gājēju pāreja nebija apgaismota. Zaļās ielas gājēju pāreja pie apavu darbnīcas ir uzlabota ar barjeru. Šāda veida barjeras, manuprāt, vajadzētu pie visām gājēju pārejām. Tās liek cilvēkiem piebremzēt un apzināties vietu un situāciju, kurā tie atrodas. Lielākā problēma ir nesaprašanās starp gājēju un autovadītāju. Protams, katrai gājēju pārejai būtu jābūt labi apgaismotai. Tumša un nedroša pāreja ir Dārza un Salātu ielas krustojumā. Gājēji uzskata, ka vietā, kas ir apzīmēta kā pāreja, viņiem ir priekšroka jebkurā situācijā. Cilvēki nenovērtē auto braukšanas ātrumu, ceļa stāvokli vai laikapstākļu ietekmi uz apstāšanās ceļa garumu. Ja vien mēs katrs būtu nedaudz uzmanīgāki, letālo gadījumu skaits samazinātos ievērojami.»
Pieķer daudzus
Pēdējā laikā Ceļu policijas darbiniekus satrauc autovadītāju paradums lietot tālruņus vai viedierīces, vadot spēkratu.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa Patruļdienesta nodaļas rotas kārtībnieks baušķenieks Artis Ģērve novērojis, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri, vadot auto, lieto tālruņus vai viedierīces: «Statistiski varu teikt, ka vidēji viens inspektors mēnesī sastāda aptuveni desmit protokolus par pārkāpumu, kad autovadītājs pieķerts braucot un lietojot tālruni vai viedierīci. Skaits ir liels, bet ir arī ļoti daudzi gadījumi, kad inspektori cilvēkus pabrīdina mutiski, neizrakstot brīdinājuma vai soda kvīti.»
Viņaprāt, pašreizējais soda apmērs cilvēkus nevar ietekmēt pārstāt lietot ierīces, kamēr vada auto. «Sods ir tikai 15 eiro, kas, manuprāt, ir par maz. Naudas summa nav tik liela, lai sodāmais pārdomātu savu rīcību, izjustu sekas par pārkāpumu un turpmāk nelietotu tālruni, vadot auto. Sodam būtu jāpalielinās vairākkārt. Varbūt tad cilvēki apzinātos savas rīcības sekas,» viedokli pauž A. Ģērve.
Patruļdienesta policists novērojis, ka lielākā daļa pārkāpēju ir aktīvie darba cilvēki. «Nesen apturēju kurjeru, kurš runāja pa telefonu, kamēr vadīja auto. Viņš man pateica – es citādi nevaru, man tāds darbs. Alternatīvas pastāv. Jaunāki auto ir aprīkoti ar bezvadu savienojumu caur «bluetooth», izmantojot «hands-free» sistēmu, kura nodrošina telefonsarunu caur auto skaļruņiem. Tā vadītājs var sazināties un koncentrēties uz ceļu, ar abām rokām vadot auto. Protams, labākais veids būtu piestāt malā un izrunāties, bet tā dara vien retais šoferis,» stāsta A. Ģērve.
Nereti ceļu satiksmes negadījumi notiek neuzmanības dēļ. Te minami arī tie vadītāji, kuri «spaidījuši» telefonu un nav pievērsuši uzmanību brauktuvei. Policists komentē: «Neviens jau neatzīstas, ka novērsās no ceļa, kamēr darbojās ar telefonu, un krustojumā pie sarkanās gaismas ietriecās priekšā esošam auto aizmugurē. Protams, nevaram pierādīt arī pretējo, bet vairums šādu negadījumu notiek tieši tāpēc, ka vadītājs skatienu vērš telefonā, nevis uz ceļu.»
Sarunājas, bet neraksta
Pensionāre baušķeniece Aina Buka pie gājēju pārejas vairākkārt pārliecinoties par drošību, pirms šķērso brauktuvi. «Es reizēm pat nogaidu, kad visi auto aizbrauks, lai droši šķērsotu ielu, vai sagaidu, līdz mašīnas ir pilnībā apstājušās. Zinu, ka statistika par notriektiem cilvēkiem uz gājēju pārejām ir biedējoša. Sanāk, ka vietā, kur ceļa šķērsošanai būtu jābūt visdrošākajai, tā ir visbīstamākā,» prāto Aina.
Jaunietis no Rundāles novada Svitenes Mārtiņš (vārds mainīts) neslēpj, ka bieži lieto tālruni, vadot auto: «Reti gadās rakstīt īsziņas vai «čatot». Runāt pa telefonu braucot gan sanāk ļoti bieži. Apstāties ceļmalā man nav laika, un esmu pārliecināts, ka runāšana pa telefonu ir vairākkārt drošāka nekā īsziņu rakstīšana. Pazīstu draugu, kurš pārāk ilgi novērsās no brauktuves, lai izlasītu ziņu, un nobrauca no ceļa. Par laimi, neviens necieta.»
Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits
Skaidrojums: d. n. p. – dati vēl nav pieejami, tie tiks publicēti šī gada maijā.Avots: Centrālā statistikas pārvalde, CSDD.
