«Galabāliņi» un «Kauguri» – šajās divās Vecumnieku pagasta sētās aizrit Loginu ģimenes darbdienas.
«Galabāliņi» un «Kauguri» – šajās divās Vecumnieku pagasta sētās aizrit Loginu ģimenes darbdienas.
Zemnieku saimniecībai arī dots skaists vārds «Kalnāji», un no vienas puses Loginu īpašumi robežojas ar Vārniņas upīti. Lauki plešas uzkalnos, un ainava šeit nedaudz atgādina Vidzemi, nevis mums tik pierasto Zemgales līdzenumu.
Saimniece ir rēķinātāja
Pašiem nav laika apcerēt īpašumu romantiskos nosaukumus. Anna par kustēšanos no vienām mājām uz otrām bilst: «Cik benzīna katru dienu «nodedzinām»!» Viņas pārziņā ir visi rēķini, izdevumi un ieņēmumi, tādēļ arī zināms, kā veidojas degvielas tēriņi. Dainis Logins, vienmēr labi juzdamies lauku vidē, raizējas, kādas pārestības iekoptajos laukos nodara meža iemītnieki. Stirnas ir sabojājušas melno plēvi, kas izmantota zemeņu stādījumos, mežacūkas, meklēdamas kartupeļus, izkašņājušas sīpolu vagas. Šādi un vēl citādi «dabiskie zaudējumi» lauksaimniekiem ir neizbēgami. Anna atceras spēcīgo krusu, kas negāja secen arī «Kalnāju» laukiem. Bet, par spīti visam, dārzeņu audzēšana ir apgūta un iestrādāta jau desmit gadu garumā.
Nevilina tāli ceļi
D. Logins, profesionāls šoferis, saņēmis aicinājumu sēsties pie tālbraucējas mašīnas stūres un doties starptautiskos reisos. Par šādu darbu viņam savs secinājums: «Ko tas dod, ja pēc mēneša atbraucu mājās ar 400 latiem, bet visu laiku esmu bijis projām no ģimenes?» Šajā pavasarī Anna un Dainis kopā ar viņu trim atvasēm un tuviniekiem svinēja sudrabkāzas.
Vecākais dēls Agnis līdzīgi kā tēvs labi iedzīvojies laukos, un viņu daudz nevilina citi darbi. Pienākumi gan katram ir sadalīti. Logins juniors praktiski apguvis tirgzinības, jo viņš brauc uz Rīgu un «Kalnājos» audzētos dārzeņus pārdod Purvciema tirgū vai arī uzpircējiem. Agnis stāsta: «Jau izveidojies savs klientu loks, kas pieprasa mūsu produkciju. Tirgojot vienu preci, interesējas, kad uz tirgu vedīsim vēl ko citu.» Mamma saka: «Dēls iemācījies skābēt kāpostus, viņam izdodas garšīgi. Pats sašķērē, un visu ziemu viņam ir kundes.»
Logini pārliecinājušies, ka ienesīgākā kultūra ir zemenes, nekas cits tādu naudas daudzumu īsā laikā nedod. Taču šī gada pavasaris peļņu nesola, jo pērn lielā sausuma dēļ jaunus stādījumus nevarēja ierīkot. Tādēļ tagad cītīgi stāda zemenes. Agnis aplēsis, ka šo ogu vidējā cena noturas ap 70 santīmiem kilogramā, un pircēji jau iemācījušies novērtēt labu produkciju.
Iemācās visu vajadzīgo
Ir jādomā par šķirnēm, par pieprasījumu. Anna pārliecinājusies, ka nav jēgas tomātu dažādībai, viņa atradusi tādu šķirni, kas dod labu ražu un ir pieprasīta. Paši izaudzē vajadzīgos divus tūkstošus tomātu stādu. Kartupeļu sēklu, zemeņu stādus pērk no labi zināmiem audzētājiem, nežēlojot naudu. Brauc uz Cēsu rajona Priekuļiem, kur iespējams izvēlēties augstas kvalitātes sēklas tupeņus.
Dzīve piespiedusi visādus darbus iemācīties. Tomātu audzēšanas sezonas Loginiem būs vieglākas, jo visās siltumnīcās tagad ierīkota pilienveida laistīšana. Tas ir Daiņa iecerēts un īstenots projekts. Viņš prot vai visus lauku darbus, bet par saimniekošanu runā atturīgi: «Labāk brauciet uz Iecavu, tur taču strādā lielie dārzeņu audzētāji!»
***
Fakti
Zemnieku saimniecība «Kalnāji» apkopj
24 hektārus zemes;
audzē kartupeļus ‘Agrie dzeltenie’, ‘Unda’, ‘Madara’, ‘Bete’,
sīpolus, kāpostus, puķkāpostus, zemenes;
sēklas, ķimikālijas, minerālmēslus galvenokārt pērk veikalā «Viss dārzam» Iecavā.
