Janvāra beigās valdība atbalstījusi grozījumus pašvaldību likumā, kas paredz tiesības pašvaldībām izsniegt galvojumus studentiem no trūcīgām ģimenēm studiju kredīta saņemšanai no bankām.
Janvāra beigās valdība atbalstījusi grozījumus pašvaldību likumā, kas paredz tiesības pašvaldībām izsniegt galvojumus studentiem no trūcīgām ģimenēm studiju kredīta saņemšanai no bankām.
Pašlaik valsts 100 procentu apjomā sedz kredītus bērniem bāreņiem, bet studentiem no trūcīgām ģimenēm nereti ir problēmas atrast divus galvotājus, kuru ikmēneša ienākumi būtu vismaz minimālās algas apjomā. Minēto grozījumu ieviešana pašvaldību likumā palīdzētu atrisināt šo problēmu.
«Bauskas Dzīve» aptaujāja vairākus mūsu rajona pašvaldību vadītājus, izzinot viņu viedokli.
«Šo grozījumu ieviešana dzīvē ir atbalstāma. Domāju, ka, izskatot konkrētus gadījumus, mēs varētu izlemt arī pozitīvi,» atzina Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa. Viss, protams, tikai pagasta budžeta iespēju robežās, jo tā ir liela atbildība. Svitenes pašvaldības vadītāja uzskata, ka vispirms būtu jāsāk domāt, kā students naudu atdos. Lauku pagastiem nemaz nav daudz iespēju piedāvāt stabilu darbu atbilstošā profesijā.
Līdzīgu viedokli pauda arī Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile. Viņa uzskata, ka ideja ir pozitīva, bet pašvaldībām nav līdzekļu.
Par perspektīviem valdības atbalstītos grozījumus atzina arī Rundāles pagasta priekšsēdētājs Aivars Okmanis, bet viņam ir piebilde: «Jācer, ka pašvaldībai tiks dotas izvēles iespējas un galvot par kādu studentu nebūs obligāta lieta.»
Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš sprieda, ka padome, kas galvo par studentu studiju sākumā, var būt citā sastāvā tajā laikā, kad students augstskolu beigs. Būtu labi, ja pašvaldības ar studentu varētu slēgt līgumu par to, ka, pabeidzot studijas, viņš atgriežas dzimtajā pusē un noteiktu laiku strādā.
«Mums ir rūgta pieredze ar zemniekiem,» vēstīja Iecavas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Pelsis. «Savulaik pagasta padome deva galvojumu kredīta saņemšanai apmēram četrdesmit pagasta zemniekiem. Ar trim bijušas nopietnas problēmas. Šogad ir īpaši grūts budžeta gads, tāpēc – kad nāks pēc galvojuma, tad domāsim,» tā J. Pelsis.
Visi aptaujātie pagastu pašvaldību vadītāji atzina, ka neviens students, ne arī viņa ģimenes loceklis vēl nav interesējies par šo iespēju.
