Mācību gads vispārizglītojošās skolās, iespējams, tiks pagarināts līdz 38 nedēļām. Pirmklasniekiem būšot jāmācās 36 nedēļas.
Mācību gads vispārizglītojošās skolās, iespējams, tiks pagarināts līdz 38 nedēļām.
Pirmklasniekiem būšot jāmācās 36 nedēļas.
Tas šogad vēl nenotiks, tomēr jauninājums iekļauts izglītības sistēmas reformu plāna projektā.
Skolēniem pārmērīga slodze
Izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols, tiekoties ar žurnālistiem, minēja pārliecinošu argumentu – skolēnu pārmērīgo slodzi. Izglītības valsts inspekcija 1999. gadā veikusi pētījumu Latvijas 99 skolās (apkopoto informāciju skatīt tabulā). Rezultāti izrādījušies negatīvi, jo pieļaujamā slodze vairākumā mācību iestāžu tiekot pārsniegta jau no 1. klases.
Veikta pārslodžu cēloņu analīze. Skolēna darbadienu ievērojami paildzina «logi» jeb brīvstundas. Tas izskaidrojams ar pedagogu trūkumu un viņu pārmērīgo aizņemtību.
Tika nosaukts arī otrs, kā ministrs uzsvēra, – galvenais – iemesls mācību gada pagarināšanai. «Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā mācību gads ir pārāk īss,» konstatēja Māris Vītols. Kā piemērs tika minētas vairākas valstis, tostarp Zviedrija un Vācija, kurās izglītības iestādes darbu turpina līdz jūnija otrajai pusei.
Ministrijas ierēdņi nosauca divas pozitīvas ievirzes, kas jūtami izpaudīšoties pēc mācību gada pagarināšanas – vecāki atvaļinājumu varēšot pavadīt kopā ar bērniem. Samazināšoties nepilngadīgo pārkāpumi, jo vasaras pirmais mēnesis būšot jāpavada skolās.
Vecāki dzīvo neziņā
Projektu neatbalsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Tās līdere Astrīda Harbacēviča, tiekoties ar sabiedrības pārstāvjiem Bauskā, sacīja: «Tā ir ministrijas iniciatīva. Netika rīkotas nekādas konsultatīvas apspriedes un piedāvāti varianti. Mācību gada pagarināšanas projektu bija nepieciešams apspriest ar skolēnu vecākiem un pašvaldībām. LIZDA pilnīgi piekrīt tam, ka skolēni ir pārslogoti. Mūsuprāt, šo problēmu varētu atrisināt, samazinot fakultatīvo un izvēles priekšmetu stundu skaitu.»
Par mācību gada pagarināšanu lielākoties dzirdēti noraidoši viedokļi. Taču netrūkst arī projekta atbalstītāju. Īslīces pamatskolas pedagogs Raitis Ābelnieks uzskata: «Tas ir progresīvs priekšlikums. Agri vai vēlu nāksies ieviest jauninājumus.» Sacīto skolotājs pamato ar Vācijā gūto pieredzi. Viņš sešus gadus strādājis Minsteres latviešu ģimnāzijā. Vācijā skolēnu brīvdienas ilgst 1,5 mēnešus, gluži tāpat kā skolotāju atvaļinājums. Mācības beidzas ap 20. jūniju. Pedagogs ir pārliecināts, ka saīsinātajā brīvlaikā skolēni tik ātri neaizmirst mācīto vielu. Turklāt vecāki atvaļinājumu var pavadīt kopā ar bērniem, jo brīvdienu laiks gan vieniem, gan otriem daudzmaz sakrīt. Pieaugušajiem taču nemēdz būt trīs mēnešus ilgs atvaļinājums!
Raita Ābelnieka viedoklim nepiekrīt Bauskas 1. vidusskolas skolotāja Vija Cerusa: «Nesakārtotā izglītības sistēmā mēs nevaram ieviest šo modeli. Kas notiktu, ja izlaiduma klasēm eksāmeni sāktos aprīlī? Nebūtu skolotāju, kuri vada stundas pārējās klasēs, jo mūsu pārslodze ir milzīga. Nevar vienlaikus labot pārbaudījumu darbus, pieņemt eksāmenus un vadīt citiem skolēniem stundas!»
Visvairāk nobažījušies par mācību gada reformu ir vecāki. Pirmkārt, tādēļ, ka trūkst pamatotu aprēķinu, vai jauninājums patiešām samazinās skolēnu slodzi. Laukos dzīvojošie kategoriski noraida apgalvojumu, ka vasarās skolēni klaiņo apkārt bezdarbībā. «Gluži otrādi, mani trīs skolas vecuma bērni ir neaizstājami palīgi zemnieku saimniecībā. Ja viņiem jūnijā būs jāmācās, nāksies meklēt palīgu. Taču nav naudas, lai viņam samaksātu,» sacīja Iecavas pagasta iedzīvotāja Ilze K.
