Bārbeles luterāņu baznīcā sestdien, 4. augustā, svētku dievkalpojumā sastapās vietējie ļaudis un ciemiņi, lai svinētu 440. gadskārtu kopš vietējā dievnama pirmsākumiem.
Bārbeles luterāņu baznīcā sestdien, 4. augustā, svētku dievkalpojumā sastapās vietējie ļaudis un ciemiņi, lai svinētu 440. gadskārtu kopš vietējā dievnama pirmsākumiem.
Šajā vasarā tradicionālajām draudžu dienām, ko organizē bārbelieši, aprit piektā gadskārta, un šoreiz abas jubilejas atzīmēja vienlaikus. Dievkalpojumā bija klāt mācītāji Jānis Tālums, Agris Sutra, Artis Burovs un prāvests Aivars Siliņš, kurš teica sprediķi.
Kā tas ierasts dievkalpojumos, baznīca bija skaisti saposta. To rotāja bārbeliešu dārzos saplaukušie ziedi un kompozīcijas. Stāstot par gadskārtām, jāpiemin vēl viena. Šajā rudenī apritēs desmit gadu, kopš draudzē kalpo rīdzinieks mācītājs Agris Burovs. “Bauskas Dzīvei” viņš sacīja: “Bārbeles ļaudīs jūtama zemes cilvēku nosvērtība un atbildība. Izveidojies ļoti labs draudzes kodols. Mudīte Dievaite un Alise Goževica ir labas organizatores un prasmīgas dievnama posējas. Katru reizi – gan svētku, gan parastajos dievkalpojumos – baznīca ir skaisti dekorēta. Bārbelieši mani vienmēr mīļi sagaida, un tas ir patīkami.” Pie ērģelēm jau ilgu laiku ir Dita Starta, kuras muzicēšana labi saskaņojas ar baznīcēnu un dziedātāju balsīm, kuri ierodas arī no Vecumniekiem un Rīgas.
Dievkalpojumi Bārbeles baznīcā notiek reizi mēnesī, vasaras mēnešos – divas reizes. Regulāri tiek svinēti Ziemassvētki, Lieldienas, Mātes diena, Vasarsvētki un Pļaujas svētki. Kopš 2003. gada par tradīciju kļuvušas ikgadējās Draudžu dienas, kuras tiek kuplinātas ar mūziķu priekšnesumiem, lekcijām. A. Burovs minēja, ka aizvien vairāk ir kristību un iesvētību, taču žēl, ka pēc tām iesvētītie uz baznīcu nākot gaužām reti.
Ar draudzes gādību, privātpersonu ziedojumiem un vietējās pašvaldības atbalstu senais dievnams pamazām atjaunojies. Šajā vasarā izremontētas un nokrāsotas vecās lielās durvis, atklāja M. Dievaite. Draudzes kasiere A. Goževica precizēja, ka draudzē iesaistījušās 56 personas, rosīgi darbojas trīs desmiti. Svētkos visi kopā bija klājuši cienasta galdu un kavējās atmiņās par baznīcas vēsturi. Tās plašu izklāstu tautas namā sniedza Bārbeles pamatskolas pedagogs Voldemārs Barens.
Svinību noslēgumā “Sutrās” pie lielā ugunskura svētku diena izskanēja dziesmās un pārdomās. Bārbeles evaņģēliski luteriskās draudzes vecākais Valdis Sutra sacīja: “Manuprāt, tā bija svētsvinīga diena, un iecerētais izdevās. Vakarā pie ugunskura dziedāja bārbeliete Sarmīte Gausiņa-Elksne, Rīgas grupa “Namiņš”.”
***
Uzziņai
– Bārbeles dievnams un mācītāja saimniecība dibināta un celta ar hercoga Gotharda Ketlera pavēli, kad viņš 1567. gada 28. februārī lika Kurzemē un Zemgalē uzcelt 70 jaunu baznīcu.
– Pirmā baznīca atradusies citā vietā nekā tagadējā, tapusi ap 1567. gadu, bijusi no koka un ar salmu jumtu, bez torņa.
– 1716. gadā Bārbeles muižu nomnieks fon Felkezāms licis uzcelt jaunu baznīcu. Tās konstrukcija bijusi līdzīga pirmajai, un pēc 30 gadiem to nācies pamatīgi labot. Tādēļ 1789. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris Bīrons licis celt jaunu baznīcu kapsētas daļā – vietā, kur dievnams atrodas arī šodien. Baznīca bijusi būvēta no akmeņiem un ļoti zema, bez torņa. 1864. gadā dievnamā pirmo reizi tika uzstādītas ērģeles.
No bukleta, ko izdevusi Bārbeles evaņģēliski luteriskā draudze.
