SIA «Uzvara-Strauti» Gailīšu pagastā līdz Ziemassvētkiem realizācijas kondīciju bija sasniegušas 800 cūku.
SIA «Uzvara-Strauti» Gailīšu pagastā līdz Ziemassvētkiem realizācijas kondīciju bija sasniegušas 800 cūku. Vēl vakar, 12. janvārī, nobarotie rukši bija aizgaldos. Katrs no tiem dienā apēd 3 kg augstvērtīgas lopbarības, bet visi kopā «patērē» Ls 288, krājot virsnormatīvo svaru. Vai daudzi uzņēmumi varētu atļauties šādus zaudējumus?
Otrie lielākie ražotāji
Ražošanas apjoma ziņā SIA «Uzvara-Strauti» Latvijā ir otrie lielākie cūkgaļas ražotāji. Valdes priekšsēdētāja Valērija Brence stāstīja, ka šeit audzē angļu šķirnes «Termināls» cūkas, kuru gaļa ir liesa, atbilst augstākajām kvalitātes prasībām un ir atzīta arī Eiropas valstīs. «Uzvara-Strauti» aprūpējamo rukšu skaits ir 9800. Vienotais ražošanas cikls ietver sivēnmāšu izaudzēšanu, sivēnu ieguvi un nobarojamo cūku audzēšanu.
SIA «Uzvara-Strauti» ir lopbarības ražošanas sabiedrības «Mūsa» SIA akcionāre. Pēc cūkkopības speciālistu izstrādātajām receptēm «Mūsa» ražo specifiski sabalansētu, vitamīniem un minerālvielām bagātinātu barību katrai no cūku vecuma grupām. Tas ļauj labāko gaļas realizācijas kondīciju – līdz 100 kg svaru – sasniegt sešu mēnešu laikā.
Paši rūpējas par realizāciju
Valērija Brence neslēpa, ka uzņēmums saviem spēkiem gādājis par cūkgaļas realizāciju. Vienīgais gaļas pārstrādes uzņēmums Latvijā, kas pārstrādei iepērk vietējo cūku gaļu, ir Talsu gaļas kombināts, ar ko «Uzvarai-Strautiem» noslēgts līgums. Rīgas Centrāltirgū Gailīšu pagasta SIA ir deviņas tirdzniecības vietas, vairākus gadus darbojas pircēju iecienīts pašražotās produkcijas un pārtikas preču veikals Bauskā. Divas reizes nedēļā SIA gaļas pārstrādes cehā top žāvējumi un desas, mēnesī tiek saražots 16 tonnu šādas produkcijas, gatavo arī aknu desu un nelielu daudzumu aknu pastētes.
Neatkarīgi no šiem centieniem, 1998. gadā kopumā «Uzvara-Strauti» pārdevusi par 52 tonnām mazāk gaļas nekā 1997. gadā. Decembrī pārdots par trijām tonnām mazāk cūkgaļas nekā pirms gada. 1999. gada janvārī par cū- kas dzīvsvara kilogramu sabiedrībai maksāts Ls 0,60 (plus PVN). Kautsvara cena tuvojas Ls 0,90. Sīkzemniekam šāda cena nebū- tu pieņemama, bet lielražotājs, rēķinoties ar regulāru, nodrošinātu noieta tirgu, var izdzīvot.
Ministrijai jāveic analīze
Valērija Brence uzsvēra, ka diskusijas par cūkgaļas realizācijas problēmu Latvijā ir ļoti satraucošas. Nav taču runa par plānāku vai biezāku karbonādes šķēli, bet par tradicionālu lauksaimniecības nozari Latvijā. Cūkkopības krīzes dēļ smagi cietīs arī citas nozares, apkalpojošie dienesti, kas ar to saistīti, un visbeidzot valsts budžets, kas nesaņems cerētos nodokļu maksājumus.
«Uzvara-Strauti» nepošas piketiem un protesta akcijām. Tur strādājošie vēlas, lai kvalitatī- vas cūkgaļas ražotāju vidū būtu godīga konkurence. Zemkopības ministrijai nāktos veikt nopietnu analīzi, salīdzinot Baltijas un varbūt arī dažu Eiropas valstu energoresursu, graudu, barības cenas un nodokļus, un apkopot secinājumus. Visbeidzot, jāaptver, ka Latvijā ražoto cūkgaļu patērētājs un pārstrādātājs saņem svaigu, bet importētā gaļa ir blīvs ledus klucis.
Cūkkopība Latvijā arvien ir bijusi tradicionāla lauksaimniecības nozare. 1939. gadā izdotajā kulturāli saimnieciskajā apskatā «Latvija citu valstu saimē» ir informācija par cūku skaitu uz 100 iedzīvotājiem vairākās Eiropas valstīs.
1. Dānija – 100,3
2. Lietuva – 49
3. Latvija – 35,5
4. Vācija – 35,2
5. Zviedrija – 26, 5
6. Ungārija – 25,9
7. Igaunija – 25,5
8. Holande – 24,6
9. Šveice – 23,1
10. Spānija – 21,6
11. Čehoslovakija – 20,6
12. Dienvidslāvija – 19,5
(Publicēta saīsināti, pavisam tabulā ir 23 valstis.)
