Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) kooperācijas mācību grupas dalībnieki Bauskā noslēguši kursu programmu.
Seminārā 22. septembrī piedalījās 20 Vecumnieku, Bauskas un Rundāles novada lauksaimnieki, kas mācību pirmajā daļā apguva zemnieku kooperācijas pieredzi Polijā.
Apspriež kavēkļus
Semināra lektore Dace Drošprāte, LLKC Jelgavas biroja konsultante, vairāku nozaru saimniecības vadītāja un kooperatīvu dalībniece, sāka ar diskusiju, aicinot zemniekus novērtēt kooperācijas iespējas un raksturot savu pieredzi.
Kursu dalībnieki galvenokārt audzē dārzeņus, piedalījās arī mežkopji, lopkopji, biškopji, augļu un ogu ražotāji. Saimnieku pieredze ir daudzpusīga, vairākumam tomēr atbalstot zemnieku apvienošanos kooperatīvos, jo tā ir izdevīgāk pārdot produkciju. Galvenie šķēršļi ir grūtības uzticēties kooperatīvu vadītājiem, jo iepriekš dažam nācies pievilties, kad netiek izpildīts solītais, kā arī vajadzība nodrošināt noteiktu piegādes apjomu.
Smiltsērkšķu audzētāja Daila Kronberga pastāstīja, ka bioloģiskā saimniecība, kurā vērtīgās ogas arī pārstrādā, meklējot eksporta tirgu, saskārusies ar grūtībām savākt vajadzīgo produktu daudzumu. Ceraukstes pagasta «Dārzos» patlaban smiltsērkšķi aizņem 36 ha, ražu ievāc no 20 ha. «Vācijas, Zviedrijas un citu Eiropas valstu tirgū mūsu produktiem cena būtu daudz augstāka nekā šeit, taču nevaram savākt prasīto daudzumu,» atklāja D. Kronberga. Viņa atzīst – iespējams, tas izdotos daudziem maziem audzētājiem, tomēr eksporta piegāžu organizēšanai vajadzīgs labs līderis.
Noteikti reģioni
D. Kronberga kā pozitīvu Polijas piemēru minēja vienotos produktu reģionus, proti, noteiktā teritorijā zemnieki audzē līdzīgus produktus, un tas ļauj izveidot konkurētspējīgi lielus piegādes apjomus. Biškopji gan iebilda, ka apvienot eksportam medu liedz dažādu dravu produktu atšķirīgā kvalitāte un ķīmiski bioloģiskie rādītāji.
D. Drošprāte skaidroja, ka saimniecības dažādo produktu pārdošanai var piedalīties vairākos kooperatīvos. To rāda viņas pašas saimniecības pieredze, piedaloties kooperatīvos «Augļu nams» un «VTT Dārzi». D. Drošprātes saimniecības produkcija tiek pārdota arī tiešās piegādes ceļā Rīgas pircēju grupām, Centrāltirgū, Kalnciema un citos mazākos tirdziņos.
Kā skaidroja eksperte, nākamais solis pēc kooperatīva ir ražotāju grupa, kurai ir vēl plašākas iespējas veidot kopēju infrastruktūru, piemēram, uzcelta noliktava visu dalībnieku produkcijas glabāšanai. Turklāt tas ļauj kooperatīviem Latvijā nekonkurēt savā starpā, darbojoties konkrētā reģionā.
Jauni līderi
Semināra dalībnieku vidū bija vairāki saimnieki, kuri būtu gatavi uzņemties kooperatīva vadību.
Skaistkalniete Ineta Voiteka pārdod vīra Jāņa vadībā saražoto – aitu un putnkopības produktus, dārzeņus u. c. Tā kā viņai jau ir pieredze tirgus apguvē, varētu vadīt arī apvienotu saimniecību pārdošanu. Līdzīga pieredze ir Kristapam Stallītim, kurš saimnieko kopā ar māti Džīnu. Rundāles pagasta SIA «Ziedoņi 2» dārzniece Inguna Vidiņa piecu gadu laikā savākusi bagātu pieredzi ar dārzeņu piegādi pārstrādātājiem un kooperatīvam, tāpēc arī viņa būtu gatava pārstāvēt apvienotu saimniecību intereses tirgū.
Kā atzina D. Drošprāte, kooperatīva vadība nav viegls uzdevums, jo cilvēkam jābūt godīgam, jārūpējas par ikviena kooperatīva dalībnieka interesēm, jāpārzina mārketings un pārdošana. Lektore atklāja – kooperatīvos, kuros piedalās pati, vadības pienākumus dalībnieki pārmaiņus pilda paši, nesaņemot par to nekādu atlīdzību. Jāpiebilst, ka Latvijā ir citi kooperatīvi, kurus ilgāku laiku vada konkrēti cilvēki, taču tie lielākoties ir algoti menedžeri, kas paši neražo lauksaimniecības produkciju.
Vienlaikus semināra dalībnieki secināja – tā kā ļoti sekmīga kooperatīvu pieredze ir Ziemeļvalstīs, arī latvieši varētu no tās mācīties un pārvarēt ierasto noslēgtību.
LLKC Bauskas nodaļas vadītāja Eleonora Maisaka informēja, ka birojs turpinās rīkot dažādas arodmācības lauksaimniekiem, ikviens var saņemt arī ikdienas konsultāciju.
UZZIŅAI
Kooperatīvi Latvijā:
augļu, dārzeņu, ogu audzētāju kooperatīvi – 5;
piena ražotāji – 20;
graudu audzētāji – 16;
aitu audzētāju kooperatīvs – 1;
meža īpašnieku kooperatīvi – 3.
Avots: LLKC.
