Labākai sadarbībai ar Lietuvu īstenots projekts «Ceļu rekonstrukcijas tehniskās dokumentācijas sagatavošana Lietuvas–Latvijas pierobežā».
Labākai sadarbībai ar Lietuvu īstenots projekts “Ceļu rekonstrukcijas tehniskās dokumentācijas sagatavošana Lietuvas–Latvijas pierobežā”.
Šī projekta realizāciju finansēja no Baltijas jūras reģiona INTERREG III B kaimiņattiecību programmas III A Dienvidu prioritātes. Vadošā partnere – Pakrojas apriņķa Padome Lietuvā. Projekta mērķis bija uzlabot vietējo komunikāciju, infrastruktūru un transporta saikni pierobežas reģionos, sagatavojot investīciju projekta tehniski ekonomisko pamatojumu ceļu rekonstrukcijai Lietuvas un Latvijas pierobežā.
Projekta partneri ir Pakrojas, Jonišķu un Akmenes rajona pašvaldība, Šauļu reģiona attīstības aģentūra, Lietuvas Transporta un komunikācijas ministrijas pakļautībā esošā Lietuvas Ceļu administrācija, Zemgales plānošanas reģions un Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils un Aizkraukles rajona Padome.
Investīciju projekta tehniski ekonomiskais pamatojums tika sagatavots par šādiem ceļiem Lietuvas un Latvijas pierobežā:
Jelgava (Latvija)–Tērvete (Latvija)–Lietuvas robeža;
Suginči (Lietuva)–Agoņi (Lietuva)–Latvijas robeža;
Saulete (Latvija)–Daunoriske (Lietuva);
Aknīste (Latvija)–Lietuvas robeža;
Bauska (Latvija)–Bērzi (Latvija)–Ādžūni (Latvija)–Lietuvas robeža;
Blankenfelde (Latvija)–Dēņi (Latvija);
Žeimele (Lietuva)–Vileiši (Lietuva)–Ādžūni (Latvija);
Jēkabpils (Latvija)–Lietuvas robeža (Nereta);
Zāģētava (Latvija)–Nereta (Latvija)–Sleķi (Latvija);
Pandele (Lietuva)–Suvainišķi (Lietuva)–Nereta (Latvija).
Tas nozīmē, ka Bauskas rajona teritorijā ceļa rekonstrukcijas investīciju projekta tehniski ekonomiskais pamatojums ir izstrādāts ceļa posmam V1028 Bauska–Bērzi–Ādžūni–Lietuvas robeža (3,03 km). Lietuvas pusē arī tika izstrādāts šī ceļa turpinājuma (līdz Žeimelei) rekonstrukcijas investīciju projekta tehniski ekonomiskais pamatojums.
Ideja par to, ka jāuzlabo šis ceļa posms, radās 2007. gada pavasarī, kad Pakrojas rajona Padomes delegācija viesojās Bauskas rajonā. Tad arī tika atzīts, ka Pakroja ir ļoti tuvu Bauskai, bet sadarbības iespējas līdz šim netika apsvērtas un īstenotas. Kā viens no iemesliem tam ir arī sliktais ceļu stāvoklis šajā posmā. Puses atzina, ka gan Latvijas, gan Lietuvas pierobežā ir daudz tūrisma objektu, kuri būtu iekļaujami vienotā tūrisma apritē.
Lai nodrošinātu projekta aktivitāšu turpināšanu, projekta partneri apņēmās vērsties pie INTERREG vai ES fondiem pēc finansējuma, lai sagatavotu tehnisko dokumentāciju un vēlāk arī rekonstruētu ceļus.
