Medikamentu reklāmas apgalvo, ka 50 procentu vīriešu pēc 40 gadu vecuma cieš no urinācijas traucējumiem, ko izraisa prostatas iekaisums.
Medikamentu reklāmas apgalvo, ka 50 procentu vīriešu pēc 40 gadu vecuma cieš no urinācijas traucējumiem, ko izraisa prostatas iekaisums. “Arvien biežāk jāiet uz tualeti, arī naktī. Pats neizgulējies, sieva nikna…” Vai tiešām tā, vaicāju ARMANDAM PILICKIM, kurš ir vienīgais urologs jeb vīriešu ārsts Bauskas rajonā.
– Vīrietis diezgan reti mēdz par savu veselību sūdzēties, parasti tā ir sieva, kas pamana pārmaiņas. Piemēram, to, ka vīrs vairāk laika nekā agrāk pavada tualetē, sākas problēmas intīmajā dzīvē. Sieva arī ir tā, kas atgādina un mudina: “Nu ej taču beidzot pie ārsta!” Reklāma mazliet pārspīlē, sakot, ka šīs problēmas ir vīriešiem pēc 40 gadu vecuma. Visiem nekad tās nav, bet daudziem ap 50, 60 gadu vecumu tas kļūst aktuāli.
Tas, ko novēro sieva, ir subjektīvas pazīmes. Ko jūs konstatējat, izmeklējot pacientu?
– Visbiežāk vīriešiem, kuri meklē urologa palīdzību, ir prostatas dziedzera iekaisums vai arī dziedzera labdabīga vai ļaundabīga palielināšanās. Prostatu ne velti sauc par vīrieša “otro sirdi”, tas ir ļoti svarīgs dziedzeris.
Prostatīts (iekaisums) var būt jebkurā vecumā. Jaunākais pacients man ir bijis 16 gadu vecs. Parastākais iemesls – apsaldēšanās. Jaunieši ģērbjas plāni, pulcējas baros, daudz laika pavada uz ielas, sēž uz kaut kā auksta, piemēram, betona staba, kāpnēm. Apsaldēties var, cērtot mežu, makšķerniekiem arī tas bieži gadās – stāv stundām aukstā ūdenī pāri ceļgaliem un dabū prostatītu.
Un kas tad notiek?
– Pirmās pazīmes – grūti pačurāt, iespējamas problēmas intīmās attiecībās. Mugura var sāpēt, jutīgs urīnpūslis un sāni.
Pašam grūti saprast, kas īsti kaiš. Lai to noskaidrotu, veicot izmeklēšanu, es šo dziedzeri iztaustu. Procedūra nav visai patīkama, jo to var izdarīt tikai caur “dibinu”, kā saku. Taču diagnozi uzstādīt var ļoti ātri. Ja dziedzeris ir iekaisis, to iztaustot, pacients sāpēs lec pa gaisu.
Taču tā ir ārstējama vaina, nav ilgstoši jāmokās neziņā, jāiet pie ārsta.
– Tieši tā, nevajag kautrēties. Jo tas nav tā, kā pirksts sāp, pušu vai satūcis, bet gan jau sadzīs. Ar prostatītu jokot nevajag, neārstēts tas nebeigsies. turklāt vīrietis kļūst arvien nervozāks, jo jūtas slikti. Kaites ārstēšanai ir speciālas antibiotikas, citas zāles. Slimnīcā nav jāguļas, bet zāles jādzer regulāri.
Kādas kaites vēl ir vīrieša “otrajai sirdij”?
– Gadiem ejot, jebkuram vīrietim, uzsveru – jebkuram, prostata neizbēgami labdabīgi palielinās. Tā ir labdabīgā prostatas adenoma. Jautājums tikai, cik strauji tas notiek un cik daudz palielinās. Prostatas iekšpusē sāk augt audi. Tā kā dziedzeris apņem urīnkanālu, šie audi no iekšpuses pamazām to aizspiež. Ja tas nenotiek pārāk strauji, pie tā pamazām pierod, domā, ka tā jābūt – čurāt vajag biežāk, strūkla kļūst vājāka.
Ja ir labdabīgā, tad ir arī ļaundabīgā palielināšanās?
– Prostatas vēzis ir otrā ļaundabīgā slimība, no kuras mirst vīrieši. Pirmais ir plaušu vēzis. Sūdzības var būt līdzīgas, bieži ļoti neizteiktas, bet tas nenozīmē, ka audzēja nav. Lai precizētu saslimšanu, tepat, Bauskas slimnīcas ambulatorās daļas (poliklīnikas) laboratorijā, veic asins analīzi, kurā pārbauda PSA – prostatas specifisko antigēnu. Pozitīva analīze nenorāda, ka noteikti ir ļaundabīgs audzējs. Tā ir liela varbūtība, tāpēc papildu izmeklēšana jāveic Stradiņa slimnīcā vai Latvijas onkoloģijas centrā. Tur no prostatas ņem gabaliņu un pārbauda mikroskopiski.
Taču arī šī diagnoze nav nāves spriedums?
– Protams, ka ne, ja slimība nav atklāta pēdējā stadijā. Operācijas ir veiksmīgas, un pacienti dzīvo tālāk.
Ļoti aizņemti un atbildīgi cilvēki daudz strādā, dzīvo nemitīgā stresā, ir pārguruši. Pienāk brīdis, kad šāds vīrietis grib mīlēties un nekas nesanāk. Šāda neveiksme piemeklējot cilvēkus pat spēka gados.
– Tāda problēma kā impotence vairs nepastāvot. To tagad sauc par erektīlo disfunkciju, ko var koriģēt ar medikamentiem, bet šīs zāles ir diezgan dārgas, viena tablete vienai reizei maksā apmēram astoņus latus. Tātad, ja ir nauda, bauda ir sasniedzama.
Vai jūs pacientiem ar šādām sūdzībām iesakāt, lai dodas uz aptieku?
– Ne gluži, ir jāpārliecinās, vai nav citu organisku problēmu. Piemēram, ja izārstē prostatītu, dzimumspēja uzlabojas. Patiesība ir tāda, ka vīrietis ir ļoti trausls, viegli ievainojams. Ja cilvēks nepārtraukti ir pārguris, nav jābrīnās, ka viņam nav spēka mīlēties.
Ir tāds padoms, ka meitenes ginekoloģiski jāskata pirms mēnešreizēm. Kad zēni ir jāved pie vīriešu ārsta?
– Zēniem tas nav noteikts, parasti iesaukšanas komisija viņu veselību pārbauda pusaudža vecumā, ap 16 gadiem. Vēl jau puikas, tāpat kā meitenes, skata tad, kad sāk iet bērnudārzā. Tad ķirurgs parasti pārbauda, vai nav bruka vai ir abas oliņas. Ja otra nav noslīdējusi vietā, atgādinu mammai, ka pēc gada jāatnāk atkal pārbaudīties. Ja nepieciešams, var veikt operāciju, lai noliktu oliņu vietā.
Pēdējos gados ir atklāts, ka arvien vairāk vīriešu ir neauglīgi, nespēj radīt pēcnācējus.
– Viens no vīriešu neauglības iemesliem varētu būt arvien pieaugošais magnētiskais starojums visapkārt, mobilais telefons ir arvien jaunākiem cilvēkiem, dators visu dienu acu priekšā. Uzturā lietojam produktus, kuru audzēšanā pielietota ķīmija. Arī prezervatīvu ražošanā izmanto vielas, kas iznīcina spermatozoīdus. Vīrieša dzīvi ļoti mazkustīgu padara automašīna, tās radītā vibrācija un izplūdes gāzes bojā veselību. Tomēr vistiešāk vīrieša auglību ietekmē iedzimtība un veselība, dzimumceļu infekcijas, seksuāli transmisīvās slimības, spermatozoīdu veidošanos var nomākt hroniskas un akūtas slimības, arī dažādi medikamenti. Par to vislabāk interesēties pie ārsta androloga.
Cik ilgi jūs strādājat par urologu?
– Pieņemot mani darbā Bauskas slimnīcā 1988. gadā, bija viens noteikums – galvenais ārsts Uldis Eimuss teica, ka man būs jāstrādā par urologu un kādu laiku arī par ādas un seksuāli transmisīvo jeb venerisko slimību ārstu, tikai pēc tam par ķirurgu.
Pēc augstskolas beigšanas jūs bijāt praksē, bet par četriem gadiem nav ziņu. Kur tad jūs bijāt?
– Braucu jūrā, strādāju par kuģa ārstu. Dullā Daukas sapni esmu piepildījis un pārliecinājies, ka Zeme ir apaļa, esmu bijis no viena pola līdz otram pa Atlantijas okeānu. Tas bija pirms 20 gadiem. Visskaistākais bija laiks uz burukuģa “Sedovs”. Taču es gribēju strādāt par ķirurgu, un Bauskā bija brīva vieta. Ja paliktu uz kuģiem, tad ar medicīnu būtu cauri.
***
ARMANDS PILICKIS
– Dzimis 1959. gada 26. augustā Aucē.
– Ārsta diplomu ieguvis, 1983. gadā beidzot Rīgas Medicīnas institūtu.
– Internatūrā bijis Latvijas Baseina centrālajā slimnīcā, strādājis par kuģa ārstu.
– Bauskas slimnīcā – no 1988. gada 3. janvāra.
– Specializācija – ķirurgs, urologs, atbildīgs arī par asins pārliešanu.
